stāvkoks
stāvkoks -a, v.
Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
PiemēriStāvkoku žogs.
- Stāvkoku žogs.
- Vasaras virtuves bija no stāvkokiem slietas vai guļkokiem cirstas nelielas ēciņas, ko izvietoja netālu no dzīvojamās ēkas.
- Ēku atliekas, kā arī pāri par 80 koka priekšmetu saglabājušies kūdrā. Tās bijušas taisnstūra formas stāvkoku būves ar divslīpju jumtu un ieeju galā.
Avoti: 7-2. sējums