stērbele
stērbele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
PiemēriKamēr vīri cēla un izbēra ratos pēdējās kastes kartupeļu, sievas atlieca muguras. Nopurināja svārku stērbeles.
Stabili vārdu savienojumiLaizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles.
2.Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
PiemēriViņš noplēsa krekla stērbeli un apsēja ap ievainojumu.
Avoti: 7-2. sējums