Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stīdzinieks
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.
Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
PiemēriMuzicē [orķestris] aizrautīgi, īpaši temperamentīga ir stīdzinieku spēle.
Avoti: