stīdzinieks
stīdzinieks -a, v.
stīdziniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
PiemēriMuzicē [orķestris] aizrautīgi, īpaši temperamentīga ir stīdzinieku spēle.
- Muzicē [orķestris] aizrautīgi, īpaši temperamentīga ir stīdzinieku spēle.
- Dailes teātra orķestri sastādīja neliela mūziķu grupa, galvenokārt stīdzinieki..
Avoti: 7-2. sējums