suņuks
suņuks -a, v.
1.Kucēns.
PiemēriSkaidrīte atdzīvojusies pastāstīja, ka.. viņiem esot kuce Branga, kurai vakar piedzimuši divi suņuki..
- Skaidrīte atdzīvojusies pastāstīja, ka.. viņiem esot kuce Branga, kurai vakar piedzimuši divi suņuki..
- ..zēns pamanīja kucēnu un īgni pagrūda to ar.. kurpes purngalu. Suņuks iesmilkstējās..
- Tas bija jau īsti prāvs suņuks. Resns kā maiss viņš it dūšīgi Stampāja pa zālāju..
2.Neliels suns.
PiemēriSniedzēm pretī atsteidzās melns suns baltām uzacīm un gaišu plankumu pakaklē. Tas kā balta kravate greznoja suņuka krūtis.
- Sniedzēm pretī atsteidzās melns suns baltām uzacīm un gaišu plankumu pakaklē. Tas kā balta kravate greznoja suņuka krūtis.
- Pirmajā naktī Dzēris vēl izrāda modrību - sarīko medības, bet vēlāk arī suņuks ir tā nomocījies, ka ļauj pelītēm vaļu.
- ..spalgi ierējās suņuks - Rūdolfs, acīm redzot, bija pamanīts.
Avoti: 7-2. sējums