suņuks
suņuks -a, v.
1.Kucēns.
PiemēriSkaidrīte atdzīvojusies pastāstīja, ka.. viņiem esot kuce Branga, kurai vakar piedzimuši divi suņuki..
2.Neliels suns.
PiemēriSniedzēm pretī atsteidzās melns suns baltām uzacīm un gaišu plankumu pakaklē. Tas kā balta kravate greznoja suņuka krūtis.
Avoti: 7-2. sējums