sudrabains
sudrabains -ais; s. -a, -ā
sudrabaini apst.
1.Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā baltā vai pelēkā krāsa, krāsas tonis. Tāds, kam ir sudrabam raksturīgais spīdums.
PiemēriSudrabainas tērauda skaidas.
- Sudrabainas tērauda skaidas.
- Sudrabainie mākoņi.
- Sudrabaina gaisma.
- Sudrabains spožums.
- Sudrabaini pelēks.
- Viens vienīgs vecs, sirms muzikants sēdēja uz egles celma, sakrustojis rokas pār sudrabainu mežragu.
- Viņš.. cēla pie mutes.. sudrabaino zandartu ar liepaini dzelteno majonēzi..
- ..pūpoli gar upmalu spīdēja sudrabaini balti.
- Upe mēnesnīcā sudrabaini viz..
1.1.pārn. Skanīgs, samērā augsts (par skaņu).
PiemēriViņam lasot priekšā sieva.., kurai esot tik sudrabaina balss, ka klausītājies ātri iesnaužoties.
- Viņam lasot priekšā sieva.., kurai esot tik sudrabaina balss, ka klausītājies ātri iesnaužoties.
- Dažreiz pat dzeguze pārtrauca kūkošanu un lakstīgala sudrabainos triļļus, it kā šie putni klausītos manā dziesmā.
Avoti: 7-2. sējums