Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
suņstobrs
suņstobrs -a, v.
suņustobrs -a, v.
Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
PiemēriNo indīgajiem augiem jāmin indīgais velnarutks un plankumainais suņstobrs... Plankumainais suņstobrs parasti atrodams nezālienēs, sētmalēs un citās līdzīgās vietās.
Avoti: 7-2. sējums