sveķots
sveķots -ais; s. -a, -ā
sveķoti apst.
1.Divd. → sveķot.
2.Sveķains1.
PiemēriViņi tūliņ iegāja istabā, kas smaržoja pēc ķimenēm un vīstošām kumelītēm, pēc saulē sasilušas svekotas priedes..
3.Sveķains2.
Piemēri..mežs klusēja. Ne zariņš neiešalcās... Karsts, valgs, sveķots gaiss aprasināja man pieri un degunu.
Avoti: 7-2. sējums