svešāds
svešāds -ais; s. -a, -ā
svešādi apst.
1.Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.). Tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto). Pasvešs. Arī savāds, neparasts1.
PiemēriSvešāds troksnis.
1.1.Par cilvēkiem.
Piemēri«Kad Eduards no savām tuvredzīgajām acīm noņem brilles, viņš izskatās pavisam svešāds - pat gluži nepazīstams.»
1.2.Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
PiemēriTomēr šoreiz viņa aprāvās drīzāk, laikam Annas pāris vārdos vai svešādajā balsī bij kaut kas, ko nevarēja aizmirst.
Avoti: 7-2. sējums