sviedrēt
sviedrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst1.
PiemēriSviedrēt slimo bērnu.
1.1.intrans.
PiemēriJūrnieka krekls sviedrēja, bet puspliks jau te pa ielām staigāt nedrīkstēja.
1.2.intrans. Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
PiemēriSviedrējoši līdzekļi.
Avoti: 7-2. sējums