sviedrēt
sviedrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst1.
PiemēriSviedrēt slimo bērnu.
- Sviedrēt slimo bērnu.
1.1.intrans.
PiemēriJūrnieka krekls sviedrēja, bet puspliks jau te pa ielām staigāt nedrīkstēja.
- Jūrnieka krekls sviedrēja, bet puspliks jau te pa ielām staigāt nedrīkstēja.
- Kā saģērbt mazos ceļotājus?.. Sintētiskās jaciņas un svīterīši sviedrē, tādēļ tie nav ieteicami.
- Ne vairs karstā saule sviedrē, ne dunduri tracina, [zirgs] Stāv un šūpo smago galvu.
1.2.intrans. Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
PiemēriSviedrējoši līdzekļi.
- Sviedrējoši līdzekļi.
- Sviedrējošas drogas.
- Slimniekam silti jāsasedzas un jādzer sviedrējoša, karsta tēja ar aveņu vai upeņu ievārījumu, avenāju vai liepziedu tēja.
- Alus šitādā karstumā vienīgi sviedrē un sirdi maitā.
Avoti: 7-2. sējums