svārstīties

svārstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.

1.fiz. Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.

PiemēriJa ķermenis svārstās, tam ir kinētiskā un potenciālā enerģija.

Ja ķermenis svārstās, tam ir kinētiskā un potenciālā enerģija.
Ja izstiepjam vai saspiežam atsperi un pēc tam to atbrīvojam, svars, kas piekārts pie šīs atsperes, sāk svārstīties er noteiktu svārstību biežumu..
Žiglas kājeles aiztek pa zālienu, mazais cilvēks iekrīt šūpuļtīklā. Kādu laiciņu tīkls strauji svārstās, tad tā kustības kļūst aizvien lēnākas un līganākas.

2.parasti 3. pers. Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).

PiemēriTirgus cenas svārstās.

Tirgus cenas svārstās.
Temperatūra svārstās.
Nokrišņu daudzums svārstās.
Dzirnavu dīķos, kur ūdens līmenis ļoti svārstās, augājs vai nu vāji izveidojies, vai arī nav piemērots zivju dzīvei.
Gruntsūdens līmenis periodiski svārstās, paceļoties gan zemes virspusē, gan sausās vasarās pazeminoties līdz 1 m un vēl dziļāk.
..Anglijas, Francijas, Itālijas un Īrijas valūtu kursi brīvi svārstās atkarībā no starptautiskā valūtas tirgus konjunktūras.

3.Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.

PiemēriEgils [žurnālists] svārstījās - teikt vai neteikt savus uzskatus..

Egils [žurnālists] svārstījās - teikt vai neteikt savus uzskatus..
Viņš ilgi svārstījies.. un pēdīgi izlēmis - jāpaliek tēva vietā.
Es svārstos kopā ar savu pretrunīgo laiku starp alkām pēc klusuma un nespēju panest klusumu, starp bailēm no trokšņa un nemācēšanu bez trokšņa iztikt.
Visu svētdienu Rita svārstījās. Vienu brīdi viņa vairs negribēja iet [uz satikšanos], bet kāds nepārvarams spēks vilināja.
pārn. Klāt.. marta vakars, kad daba vēl svārstās starp ziemu un pavasari, it kā nevarēdama izšķirties, ko darīt - saglabāt dienvidu pusē apsilušo mūru siltumu vai arī ātrāk visam pārsegt aizejošās ziemas rāmo saltumu.

Avoti: 7-2. sējums