svītra
svītra -as, s.
1.Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
PiemēriVertikāla svītra.
- Vertikāla svītra.
- Zīmēta svītra.
- Griezta svītra.
- Ieausta svītra.
- Audums ar zilām svītrām.
- Paralēlas svītras.
- ..Roberts.. pastiepa roku un pavilka zem uzrakstītā spēcīgu, platu svītru.
- «Kas tas ir?» - «Tas, Saraut, ir tāds nazis, ar kuru iegriež priedēs slīpas svītras.»
- Tomēr aizbraukt Juris nevar. Viņš zina, ka nekad nespēs aizmirst jūrā pamesto karavīru ar bālo seju, nobrāzuma svītrām uz vaiga.
- ..viņa noadīja jaunas zeķes tādām skaistām, raibām svītrām, kādu nebija nevienam citam.
Stabili vārdu savienojumi
- (Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) sar. — (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- Pavilkt svītru (arī strīpu sar.) idioma — 1. Izbeigt (ko).2. Izdarīt secinājumu (par ko).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) idioma — 1. Pārsvītrot (ko).2. Atteikties (no kā), izbeigt (ko).3. Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- Svītra (arī strīpa) pāri sar. — Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
1.1.Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
PiemēriAnitas uzacu svītras, tumšas un šauras, kā uzzīmētas, sakustējās, it kā notrīsēja.
- Anitas uzacu svītras, tumšas un šauras, kā uzzīmētas, sakustējās, it kā notrīsēja.
- ..viņam uz virslūpas jau manīja ūsu svītru..
- Eglīte noliecas, Ilze redz viņas noteiktās uzacis, tumšo, zīdaino matu svītru zem baltās cepurītes..
1.2.Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
PiemēriNakts bij skaidra un vēsa. Gar ziemeļa pusi no rītiem jau ausa zaļgana svītra.
- Nakts bij skaidra un vēsa. Gar ziemeļa pusi no rītiem jau ausa zaļgana svītra.
- ..Sīmanis aizlāčo ar pilnu sētuvi pa ežu uz savu lauku. Rasas piemirdzētajā zālē paliek divas tumšas svītras.
- Augstu augstu, tikko saredzama, skaņas ātrumā slīdēja lidmašīna, atstādama aiz sevis garu baltu svītru: izskatījās, ka sidrabota adata zili sārtajā rīta zīdā vērtu smalku pavedienu.
- Tur aiz mežiem, aiz miglā tītiem plašumiem virs robotās apvāršņa svītras majestātiski izkāpa saule.
Avoti: 7-2. sējums