sāns
sāns -a, v.
1.parasti dsk. Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam). Šis vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
PiemēriNolaist rokas gar sāniem.
Stabili vārdu savienojumiGrūst (arī piegrūst) pie sāniem.
1.1.Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem). Labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
PiemēriIecirst piešus zirgam sānos.
1.2.ģen.: sānu, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
PiemēriSānu zobi.
1.3.Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
PiemēriJa augumam šauri gurni, jāizvēlas modelis ar platāka piegriezuma svārku daļu vai krokojumu sānos.
1.4.Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
PiemēriIenaidnieks var parādīties negaidot ik brīdi. Un Strautmanim nav ne jausmas, ka lodi var sagaidīt arī no sāniem..
Stabili vārdu savienojumiPie sāniem.
1.5.savienojumā «no sāniem», apst. nozīmē; pārn. Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību). No malas.
Piemēri..sajutos kā pienācējs, kuram interesanti nolūkoties no sāniem, kas te īsti būs..
2.parasti dsk. Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
Piemēri«Radio». Bērsons izlasīja uzrakstu uz autobusa sāniem.
2.1.Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā. Labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
PiemēriVienos pirts sānos zarojas jauns ozols..
2.2.ģen.: sānu, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas. Tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
PiemēriTilta sānu balsti.
2.3.ģen.: sānu, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju.
PiemēriMetinājums labi pretojas stiepei, spiedei un sānu liecei, bet nepretojas stateniskai liecei..
3.ģen.: sānu, adj. nozīmē Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
PiemēriNolauzt sānu dzinumus.
3.1.Tāds, kas atzarojas no galvenā, lielākā u. tml. (par ceļu, eju u. tml.).
PiemēriBagātais Ansis nogriezās pa sānu ceļu un nonāca skaistā gravā..
Stabili vārdu savienojumiPie vīra (arī sievas) sāniem.
Avoti: 7-1. sējums