Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sānzars
-a, v.; bot.
Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja.
PiemēriNo krūmiem izgriež arī jaunus liekos zarus, kā arī saīsina skeletzaru un sānzaru dzinumus.
Avoti: