Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sāņus
sāņus apst.
sāņis retāk
sāņš retāk
sāņu retāk
1.Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā). Sānis (1).
PiemēriVisi trīs sagāja istabā, bet Mare, ciemiņu ieraudzījusi, pasitās sāņus..
1.1.Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
PiemēriBērns grieza galvu sāņus, vairīdamies no gaismas.
1.2.Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
PiemēriŠāviens nogāja sāņus.
2.Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties). Sānis (2).
Piemēri..māja atradās sāņus no lielceļa un viena pati.
2.1.pārn. Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību).
PiemēriNē, tādā laikā nav iespējams stāvēt sāņus, novecot, kad pats laikmets ir jauns..
3.Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.). Sānis (3).
PiemēriAr pirmo rāvienu sāk birt graudi kā biezs krusas lietus, bet tad arvien mazāk un mazāk;.. atkal jāsasit kretulis sāņus un jāņem ārā rogas.
4.sāņus, adj. nozīmē; reti Sāņu.
PiemēriSāņus durvīs Kapeika gandrīz ieskrēja rotas komandierim krūtīs.
Avoti: 7-1. sējums