Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sēklinieks
sēklinieks -a, v.
sēkliniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.bot. Augs, no kā iegūst sēklas materiālu.
Piemēri..tumšzaļie rabarberi slaistīja lupstājiem līdzīgos sēklinieku kātus.
  • ..tumšzaļie rabarberi slaistīja lupstājiem līdzīgos sēklinieku kātus.
  • Lai iegūtu lielas zāļu sēklu ražas, sēklinieku lauki jāmēslo jau to ierīkošanas gadā.
  • ..tikai vientuļās sēklinieces, kas slieti savus zaļos kroņus augstu gaisos virs nebeidzamas jaunmežu jūras, liecina, cik vareni milži te auguši.
2.v.; anat. Vīrišķais, parasti pāra, dzimumorgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā veidojas spermatozoīdi.
Avoti: 7-1. sējums