Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sērojums
-a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → sērot1.
PiemēriViņa dejoja viegli, bet atgriezdamās izrādīja mazu nemieru, ka neatrada vairs manis agrākā krēslā. Es redzēju to, nepiešķirdams šiem sērojumiem sevišķu nozīmi.
Avoti: