sērst
sērst sēršu, sērs, sērš, pag. sērsu; intrans.; novec.
Ciemoties, viesoties.
Piemēri..viņa [vecmāmiņa] man bij palikusi labā atmiņā vēl no tiem laikiem, kad viņa te agrāk bij atbraukusi sērst..
- ..viņa [vecmāmiņa] man bij palikusi labā atmiņā vēl no tiem laikiem, kad viņa te agrāk bij atbraukusi sērst..
- Smilga auga ceļmalā, Zelta rasa galiņā. Tur mutīti nomazgāju, Pie brālīša sērst iedama.
- pārn. Dievs pa varavīksni lejup kāpj sērst pie zemes daiļuma un kļūdām.
- pārn. Atnākusi sērst gandrīz tāda pati pelēka diena kā toreiz.
Avoti: 7-1. sējums