Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sīkaļa
sīkaļa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
1.Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
PiemēriNaktī sieviete nomira, bet meitene palika Vējagalos. «Sauksim viņu par Martu un audzināsim lielu,» izlēma Augusts, aplūkodams sīkaļu ar to filozofisko labvēlību, kādu pret bērniem iegūst vienīgi vecumā.
1.1.Ļoti mazs dzīvnieks vai augs. Ļoti mazs priekšmets.
PiemēriŠāda milzeņa [vaļa] dzīvības uzturēšanai savākt nepieciešamo diennakts devu no peldošām sīkaļām, no kurām vienas nav garākas par dažiem centimetriem, bet citas nav pat saredzamas.., man likās tik fantastiski..
Avoti: 7-1. sējums