Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sīkmanīgs
sīkmanīgs -ais; s. -a, -ā
sīkmanīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga pārāk liela pievēršanās kam nesvarīgam, nenozīmīgam. Arī sīkumains1.
PiemēriSīkmanīgs egoists.
  • Sīkmanīgs egoists.
  • Skops, sīkmanīgs cilvēks, kuram pieder.. automobilis, bet viņš ar to tikpat kā nebrauc, taupa, vāc rezerves daļas priekšdienām.
  • Bogajevska [lugā «Barbari»] ir vientuļa, jo paceļas pāri sīkmanīgajai mazpilsētas sabiedrībai, bet tuvāku draugu viņai nav.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..patiesības vietu [teātrī] ieņēma sīkmanīga īstenības atdarināšana..
  • ..patiesības vietu [teātrī] ieņēma sīkmanīga īstenības atdarināšana..
  • ..kultūras universitātes.. mūsdienu vecmāmiņām ir vajadzīgas, jo ļauj turēties līmenī, neļauj iestigt ikdienībā, kas bieži slēpj sevī sīkmanīgu, pat nāvējošu konfliktu briesmas.
  • «Nu jau kāda piektā diena, kopš māte mirusi,» sāku sīkmanīgi rēķināt. «Tātad pirmais bēdu asums atcirties, ar sāpīgo zaudējumu aprasts..»
Avoti: 7-1. sējums