Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sīkstulīgs
sīkstulīgs -ais; s. -a, -ā
sīkstulīgi apst.
1.Tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu. Arī skopulīgs.
PiemēriKāpēc visu laiku viņš sēdējis virsū liekai naudai - kā sīkstulīgs nelga...
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriEs pats.. dzīvoju kopmītnē un mācījos finanšu tehnikumā. Uz papīra katru dienu rīkojos ar tūkstošiem un miljoniem, praksē - sīkstulīgi skaitīju atlikušos stipendijas rublīšus, nedēļām ilgi iztikdams no kopgalda zupiņas.
Avoti: 7-1. sējums