sīvs
sīvs -ais; s. -a, -ā
sīvi apst.
1.Tāds, kam ir asa, piemēram, rutkiem raksturīgā (rūgti skāba vai rūgti sāļa) garša.
PiemēriSīvs auglis.
Stabili vārdu savienojumiSīva garša. Sīvs (arī stiprs) malks.
2.Tāds, kam ir, piemēram, rutkiem raksturīgā smarža.
Piemēri..māja bija vēl pilna sīvu dūmu smakas.
Stabili vārdu savienojumiSīva smarža (arī smaka).
3.Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs. Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
Piemēri..neba nu Fīrhufs [mācītājs] nebija dzirdējis ļaužu valodas par daudz sīvākiem vārdiem, kas sprēgāt sprēgājuši no šī nebēdnīgā praporščika [Andreja Pumpura] lūpām.
4.Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
PiemēriIzrādīt sīvu pretestību.
5.lietv. nozīmē: sīvais, -ā, v.; sar. Degvīns.
PiemēriNetrūka jau vēl ne sīvā, ne alutiņa. Zara kanna staigāja no rokas rokā.
Avoti: 7-1. sējums