Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tīfs
tīfs -a, v.
Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
PiemēriPatversmē saslima daži bērni. Ārsts konstatēja tīfu.
  • Patversmē saslima daži bērni. Ārsts konstatēja tīfu.
  • Toreiz tīfs viņu bija nogāzis no kājām, un lazaretes sanitāri, uzskatīdami Krastiņu par mirušu, bija to novietojuši šķūnī grēdā pie citiem, kas gaidīja kapračus.
  • Tādas slimības kā mēris, holera, bakas, dažādie tīfi radīja neiedomājamu postu tautām..
  • Dēls.. saslima. Ļoti smagi saslima - izsitumu tīfam pievienojās vidusauss iekaisums.
  • 1900. gadā sliktā ūdens dēļ Rīgā ap 2000 cilvēku saslima ar vēdera tīfu.
Stabili vārdu savienojumiAtguļas tīfs. Izsitumu tīfs. Vēdera tīfs.
  • Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
  • Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
  • Vēdera tīfs Vēdertīfs.
Avoti: 7-2. sējums