tagadiņ
tagadiņ apst.; novec.
tagadnīt apst.; novec.
Tagad.
PiemēriDabrelis:.. nāk tas koks šņākdams zemē un Jānim virsū. Man pēdas aukstas, domāju, tagadiņ Jānis pagalam.
- Dabrelis:.. nāk tas koks šņākdams zemē un Jānim virsū. Man pēdas aukstas, domāju, tagadiņ Jānis pagalam.
- Piekusis ļaudīm pēc savas līgavas taujāt, tagadiņ klusēdams starp priedēm staigāja.
- «Kā tad lai aizmirstam sentēvu garus, kas par mums no laika gala gādājuši un vēl tagadiņ gādā ar mīļu prātu?»
- Lai viņi danco savu tūdaliņ-tagadiņ, kamēr pastalas noplīst, es šajā danci tik un tā nepiedalīšos.
Stabili vārdu savienojumiTūdaliņ, tagadiņ.
- Tūdaliņ, tagadiņ — Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
Avoti: 7-2. sējums