tagadne
tagadne -es, s.
1.parasti vsk. Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
Piemēri..viņš [režisors] pievērsies filozofiskiem vispārinājumiem, meklē dzīvo saikni starp vakardienu, šodienu un rītdienu, starp pagātni, tagadni un nākotni.
- ..viņš [režisors] pievērsies filozofiskiem vispārinājumiem, meklē dzīvo saikni starp vakardienu, šodienu un rītdienu, starp pagātni, tagadni un nākotni.
- Cik tālu sniedzas jaunatnes plāni, tas atkarīgs no viņu pagātnes, tagadnes un nākotnes izjūtas, izglītības..
- Laikam jau tas ir tagadnes cilvēka lāsts, ka viņam jānes savā apziņā līdzi gadu tūkstošos krātu atradumu un domu drūzma.
- Dzejnieku audzes, cik tuvu Dzīvē jūs ejat ar mums, Kļūstat tagadnes guvums, Nākotnes mantojums.
2.val. Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
PiemēriVienkāršā tagadne.
- Vienkāršā tagadne.
- Saliktā tagadne.
- Tagadnes, pagātnes un nākotnes verbu formas parāda darbību, respektīvi, stāvokli zināmā laikā no kāda pastāvīga viedokļa. Par tādu pastāvīgu laika momentu, kas var noderēt par izejas punktu gramatisko laiku iedalījumam, mēdz uzskatīt runas momentu.
Avoti: 7-2. sējums