..tēvs man bija ļoti asas, cietas dabas, kaut arī godīgs, taisnprātīgs, taču pārāk straujš..
Mani viņa nemīlēja. Tālab, ka Rūdolfs mani, tādu vecu un nesmuku, bija apņēmis par sievu. Tomēr ļauna arī nebija. Taisnprātīga.
Jau 1921. gada februāri [Alfrēds] Kalniņš jūt nepieciešamību savu ierēdņa karjeru beigt, viņš aiziet no darba Izglītības ministrijā, jo saprot, ka ar savu taisnprātīgo izturēšanos ir baltais zvirbulis vispārējas bezatbildības atmosfērā..