Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
taisnzobu
taisnzobu ģen., nelok.; tehn.
Tāds, kam ir taisni zobi (par rīku, ierīci u. tml.).
PiemēriTaisnzobu zāģis.
Avoti: 7-2. sējums