Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tamburīns
tamburīns -a, v.
1.Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments – apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
PiemēriŽvadz tamburīni, pland košie, sarkanmelnie tērpi. Tā ir spāņu čigānu deja..
  • Žvadz tamburīni, pland košie, sarkanmelnie tērpi. Tā ir spāņu čigānu deja..
  • sal. ..Juze graciozi kā mazu četrstūrainu tamburīnu pavadīja skaitāmos kauliņus..
  • pārn. Visur skan.. sienāžu tamburīns.
2.Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli. Provansas bungas.
Avoti: 7-2. sējums