Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tamburīns
tamburīns -a, v.
1.Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments — apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
PiemēriŽvadz tamburīni, pland košie, sarkanmelnie tērpi. Tā ir spāņu čigānu deja..
2.Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli. Provansas bungas.
Avoti: 7-2. sējums