Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tarkšķis2
tarkšķis -ķa, v.
tarkšķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; sar.
Pļāpa.
PiemēriMāte uztraucas: ko tu visus ļerkšķus un tarkšķus uzklausi.
  • Māte uztraucas: ko tu visus ļerkšķus un tarkšķus uzklausi.
  • Olte: Vecais var darīt ko darīdams, vienmēr būs aplam. Runāsi daudz, viņi teiks - tarkšķis! Vecuma pļāpība. Klusēsi, atkal slikti - vecuma trulums!
  • Veca krustmāte gāja Steinu mammiņu pavadīt un, kā parasti, mājās pārnāca pēc stundas vai pusotras, un tēvs.. dusmīgi viņai noteica: «Ak, jūs jau beidzāt vēja sudmalas malt? Ir gan tarkšķēs!»
Avoti: 7-2. sējums