tarāns
tarāns -a, v.
1.mil. Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
Piemēri..lidotāji izmantoja bargu gaisa kaujas paņēmienu - tarānu.
2.vēst. Mūru graujamā ierīce — trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
3.vēst. Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
PiemēriSevišķi raksturīgs bija šo kuģu priekšgala izveidojums - tarāns - pretinieka dragāšanai.
Avoti: 7-2. sējums