tas
tas ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tai (arī tanī, tajā), dsk. nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos (arī tais, tanīs), v.; tā [tā], ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tai (arī tanī, tajā), dsk. nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās (arī tais, tanīs), s.; norād. vietn.
1.lietv. nozīmē Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
PiemēriKāpuriem [abinieku kāpuriem] sākumā ir liela galva un aste, bet nav kāju. Tie elpo ar žaunām.
- Kāpuriem [abinieku kāpuriem] sākumā ir liela galva un aste, bet nav kāju. Tie elpo ar žaunām.
- Mārtiņš notupstas un sāk atraisīt maisu. Tajā ir tīkls.
- Lēni tumst vakars, un tam pakaļ steidzas nakts.
- Kā tev [mātei] sākumā pinos pa kājām, kūleņoju līdzi pa vagām, kā tikai bērni to prot!
1.1.Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
PiemēriEs zinu to, cik baltie lielceļi ir gari..
- Es zinu to, cik baltie lielceļi ir gari..
- Ģirts: Sezona jau sākusies, bet skaidrs ir tikai tas, ka mēs atkal sēžam uz sēkļa.
1.2.adj. nozīmē Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
Piemēri..Dainis nav no tiem puikām, kas paceļ ķepiņas pirms laika.
- ..Dainis nav no tiem puikām, kas paceļ ķepiņas pirms laika.
- «Gribu vēl reizi redzēt, kā riet saule tais pakalnos, kur es stāvēju bērnībā..»
- Man patīk tas brīdis, kad cilvēki skaisti kļūst..
2.lietv. nozīmē Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas.
PiemēriTēvreizi noskaitījis, Arps [mācītājs] pacēla vareno galvu.. īsu lietpratēja skatu pārlaida draudzei. Protams, viss,.. kā tam vajadzēja būt.
- Tēvreizi noskaitījis, Arps [mācītājs] pacēla vareno galvu.. īsu lietpratēja skatu pārlaida draudzei. Protams, viss,.. kā tam vajadzēja būt.
- «Sakiet, meitene, kāpēc jūs esat viesu apkalpotāja? Es šodien redzēju, jūs neņemat dzeramnaudas, un tas ir labi..»
3.lietv. nozīmē Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
Piemēri«Ko nu tur citu varu teikt kā to: neesmu tādas laimes pelnījusi!»
- «Ko nu tur citu varu teikt kā to: neesmu tādas laimes pelnījusi!»
- ..vislabākais padoms ir tas: mācīties iztikt ar savu padomu un sava padoma nekad otram neuzspiest..
4.adj. nozīmē Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
Piemēri«Krūmāju aiz ataugas nost un plēst augšā! Kam to parku tur audzēt?»
- «Krūmāju aiz ataugas nost un plēst augšā! Kam to parku tur audzēt?»
- «Mūsu mājās mazu bērnu ir krietns bars, tāpēc tām mazajām mutēm iztikšana nav vieglā.»
- Kā, un jūs arī domājat, Ka to kopējo strīpu [horizontu] tomēr var atrast?
4.1.sar. Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
Piemēri«..ko es darītu, ja atrastu zelta gabalu tik lielu kā tas mēness?» viņš runāja pats ar sevi..
- «..ko es darītu, ja atrastu zelta gabalu tik lielu kā tas mēness?» viņš runāja pats ar sevi..
- «Meitēn, ka tu kašķi nedabū, pa tiem putekļiem rakdamies!»
- Teic vai neteic par nošmulēšanos - bērni uz kartupeļiem un ar kartupeļiem ripinās. «Kādas tās drēbes paliek!»
4.2.savienojumā ar not. galotnes adj. lietv. nozīmē vai savienojumā ar adj. vispārāko pakāpi. Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
PiemēriTie tālīnie allaž ierodas pirmie.
- Tie tālīnie allaž ierodas pirmie.
- «Tēvs, tēvs, panāc šurp! Vai tu dzirdi, ko tas trakais grib darīt?»
- Kaut arī par vēlu, Tomēr saprast sākam - Tie visstiprākie Ir tie visievainojamākie.
- Nav viegli otram palīdzēt. Pat tam vistuvākajam..
4.3.savienojumā ar adj. pārāko pakāpi. Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
Piemēri..viņš šodien tas laimīgākais starp mums.
- ..viņš šodien tas laimīgākais starp mums.
- «Pat tam lielākajam okeānam samanīgs vīrs aizsniedz krastu, ļaužu valodai šādu krastu nav.»
- Viņa smilkstēja kā kucēns un izkliedza lamas pret mums, kas gribēja viņai to labāko.
4.4.savienojumā ar lietv.; parasti izsaukuma teikumos Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Arī tāds.
PiemēriTo dzīvi! To laimi!... To jauko laiciņu... To laimi! To laimi... «Mana puķe!» Un svilpodams viņš atkal uzsāka art.
- To dzīvi! To laimi!... To jauko laiciņu... To laimi! To laimi... «Mana puķe!» Un svilpodams viņš atkal uzsāka art.
5.savienojumā «pēc tam kad»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
PiemēriPēc tam kad nobriedusi jaunā darba ideja.., es parasti izdaru beidzamo sagatavošanos..
- Pēc tam kad nobriedusi jaunā darba ideja.., es parasti izdaru beidzamo sagatavošanos..
Stabili vārdu savienojumiBez tam, arī pie tam. Kas par to. Līdz ar to. Līdz tam.
- Bez tam, arī pie tam — Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
- Kas par to — Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- Līdz ar to — Norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- Līdz tam — Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā — Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
- Ne šis, ne tassar. — Saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- No tamnovec. — Norāda uz (kā) cēloni, iemeslu.
- Pa tamnovec. — Pa to laiku, tikmēr.
- Par to — Tāpēc. Tādēļ.
- Pēc tam — Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms. Tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, norise, stāvoklis.
- Pirms tam — Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- Šis (un) tas — Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- Tas ir — Tas nozīmē.
- Tas nav (it, arī itin) nekas — Saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
- Tas nav tas — Saka par ko nederīgu, nevajadzīgu.
- Tas nekas — Saka par ko nenozīmīgu.
- Tas pats — 1. Lieto, lai norādītu uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.2. Lieto, lai norādītu uz ko parastu, zināmu.
- Tas un tas — Norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- Tas viss, retāk viss tas — Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- To tiesunovec. — Toties.
- Viens un tas pats — Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Avoti: 7-2. sējums