Paplašinātā meklēšana
Meklējam tas.
Atrasts vārdos (101):
- tas:1
- tase:1
- jūtas:1
- putas:1
- šitas:1
- untas:1
- gļotas:1
- nartas:1
- tastāls:1
- čabatas:1
- ķekatas:1
- ķekatas:2
- lamatas:1
- strutas:1
- ārlietas:1
- klapatas:1
- klikatas:1
- viņsētas:1
- fantasts:1
- tastatūra:1
- ātrgaitas:1
- bezmuitas:1
- jūrlietas:1
- krāsmatas:1
- krāšmatas:1
- krāšņatas:1
- lēngaitas:1
- mājlietas:1
- nokulstas:1
- salaistas:1
- senlietas:1
- skropstas:1
- vistautas:1
- apakštase:1
- metastāze:1
- siltasiņu:1
- tarantass:1
- dārglietas:1
- ēdamlietas:1
- garamantas:1
- iekšlietas:1
- karagaitas:1
- karalietas:1
- klusgaitas:1
- konjugātas:1
- plānkārtas:1
- spirohetas:1
- tieslietas:1
- viengultas:1
- vienkārtas:1
- zeltlietas:1
- zirglietas:1
- aitasgalva:1
- aukstasiņu:1
- fantastika:1
- ikonostass:1
- katastrofa:1
- lietaskoks:1
- mantaskāre:1
- meitasdēls:1
- meitasšūna:1
- meitasvīrs:1
- platasmens:1
- rītasvārki:1
- rotaslieta:1
- slotaskāts:1
- tautasdeja:1
- ārpuskārtas:1
- istablietas:1
- naktsgaitas:1
- piepilsētas:1
- pieplanētas:1
- vienpalātas:1
- fantastisks:1
- jostasvieta:1
- maitasputns:1
- meitasmeita:1
- metastabils:1
- siltasinība:1
- siltasinīgs:1
- tautastērps:1
- likteņgaitas:1
- skolasgaitas:1
- sudrablietas:1
- aukstasinība:1
- aukstasinīgs:1
- karstasinīgs:1
- katastrofāls:1
- maitasgabals:1
- metasomatoze:1
- metastātisks:1
- rakstāmlietas:1
- katastrofisks:1
- metasomatisks:1
- metasomatisms:1
- metastazēties:1
- rektascensija:1
- tautasdziesma:1
- aukstasinīgums:1
- fantasmagorija:1
- pirmskatastrofas:1
Atrasts vārdu savienojumos (47):
- (Tas) nekas
- Kā (jums) tas patīk
- Kā tas nāk?
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav
- Ko (tas) līdz
- Ko (tas) palīdz
- Ko tas dod?
- Kur tas dzirdēts!
- Kur tas laiks
- Kur tas rakstīts?
- Kur tas redzēts?
- Ne šis, ne tas
- Ne šis, ne tas
- Šis (un) tas
- Šis (un) tas
- Šis vai tas
- Tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri
- Tas (nu) ir par daudz
- Tas ir
- Tas ir (saīsināti: t. i.)
- Tas ir kāda (roku) darbs
- Tas ir kāda roku darbs
- Tas ir mazākais!
- Tas nav (it, arī itin) nekas
- Tas nav (it, arī itin) nekas
- Tas nav tas
- Tas nekas
- Tas pats
- Tas pats dievs (ir)
- Tas pats gals
- Tas tik(ai) ir numurs
- Tas un tas
- Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs
- Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs
- Tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs: putru nestrēbs
- Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs
- Tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs
- Tas vēl ir jautājums
- Tas viss, retāk viss tas
- Tas viss, retāk viss tas
- Tiesa kas tiesa, arī kas tiesa, tas tiesa
- Tur (arī te, kur) tas suns aprakts
- Tur (arī te, kur) tas suns aprakts
- Viens un tas pats
- Viens un tas pats
- Viens un tas pats
Atrasts skaidrojumos (5925):
- (Abas) rokas aizņemtas (Abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
- (Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- (No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- (Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- (Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis. Valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- adventisms Adventistu sektas reliģiskā mācība.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
- onikss Ahāts, kurā baltas joslas mijas ar melnām.
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda).
- jērgaļa Aitas gaļa.
- jērs Aitas mazulis.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- Aitas galva Aitasgalva.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
- atplūst Aizplūst (no kādas vietas).
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas). Aizšļakstīt.
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- astilbes Akmeņlauzīšu dzimtas dekoratīvi krūmveida ziedaugi.
- hortenzija Akmeņlauzīšu dzimtas krāšņumkrūms ar plašām ziedkopām.
- Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
- Neīstais jasmīns Akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
- ērkšķogas Akmeņlauzīšu dzimtas ogulāji ar ērkšķainiem zariem un lielām, ovālām ogām.
- upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
- Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- Ārējais reids Akvatorija daļa pretī ostas ieejai.
- alata Alatu dzimtas zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
- dienests Algots darbs (pie privātas personas).
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
- Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
- Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
- narcise Amariļļu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
- klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
- Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta. Šīs sektas locekļi.
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta. Aproce (2).
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- tase Apakštase.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
- Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
- kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
- kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- panckas Apģērba gabali. Arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- Nabadzības apliecība Apliecība par personas slikto mantas stāvokli.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku. Apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru. Uzlikt apvāku.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
- romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
- darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
- apslāpēt Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
- Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
- izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
- sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
- pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
- tinējs Arī šīs dzimtas tauriņi.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs, ko izmanto par garšaugu.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- valūta Ārvalstu nauda (kredītbiļetes, monētas u. tml.).
- zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
- asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
- zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
- platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
- zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- mangostāns Asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ar saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
- plostbārdis Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
- rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
- salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
- usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
- miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
- saulgrieze Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu.
- vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
- tausagizs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
- mīkstpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
- Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
- planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- attaukot Atbrīvot no eļļas kārtas.
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
- šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
- atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas).
- Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- garšot Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu.
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
- ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
- atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
- driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas. Skrandas.
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram it lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- sazāns Ātraudzīga karpu dzimtas zivs.
- vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
- kliperis Ātrgaitas buru kuģis.
- torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
- aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
- pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
- pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- Četrkāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas četras rindas.
- Trīskāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas.
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
- malēnieši Attālas, nomaļas vietas iedzīvotāji.
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- Vietējais laiks Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- Vietējais laiks Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
- atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.).
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
- attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
- Eļļas augi Augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
- Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
- Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
- augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- seims Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Polijas Tautas Republikā).
- erceņģelis Augstākās kārtas eņģelis.
- brahmanis Augstākās kastas loceklis (Indijā).
- amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
- ekselence Augstas amatpersonas tituls.
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
- Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli.
- psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
- treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
- lordkanciers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
- roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
- rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
- sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
- strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
- niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
- ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
- santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- lēcaste Augu kaitēklis - kolembolu kārtas kukainis.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- aukstasinīgums Aukstasinība.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
- taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
- spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
- biete Balandu dzimtas viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi.
- balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Jūras putas.
- kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- baptisms Baptistu sektas reliģiskā mācība.
- pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
- traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- laisties Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
- Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
- Bez atelpas Bez atpūtas, nepārtraukti.
- Piku pikām Bez noteiktas kārtības, kā pagadās.
- jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas.
- dublets Bibliotēkās - otrais grāmatas eksemplārs.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- laimiņi Biezlapju dzimtas sukulenti.
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
- kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
- sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
- mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
- ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
- mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
- Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
- dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
- muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
- panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.).
- dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
- mellene Brūkleņu dzimtas mūžzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
- zilene Brūkleņu dzimtas vasarzaļš puskrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums.
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
- insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
- Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
- Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- frikadeles Buljonā vārītas maltas gaļas lodītes.
- Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
- Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
- Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
- Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- Raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- Skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- Raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- Skatīties briesmām acīs Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
- Nepamirkšķināt (ne) acis (arī aci) Būt ļoti mierīgam, arī aukstasinīgam.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
- nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
- paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
- sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
- čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
- putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
- strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
- gaisma Cēlas, cildenas jūtas.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- mašīnmāja Celtne, kurā ir uzstādītas mašīnas.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- Kāpņu telpa Celtnes daļa, karā iebūvētas kāpnes.
- Kāpņu telpa Celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
- Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
- aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
- orbīta Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
- Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- Raut sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- (Uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- Uzvilkt (arī uzraut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- Vilkt (arī raut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
- biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
- Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
- Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
- Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
- Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
- drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
- karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Kara biedrs.
- Kara biedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Karabiedrs.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
- sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
- Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
- Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
- atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
- atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
- bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
- ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
- tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
- klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- mīla Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
- aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas. Aitkopis.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.).
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
- atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
- nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
- neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
- pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
- namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
- Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
- Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
- iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīļas jūtas.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
- kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
- paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- dzīvībaskoks Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
- Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
- Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
- Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
- cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
- kruzuļi Cirtas, sprogas.
- cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
- vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
- cittautietis Citas tautas piederīgais.
- sveštautietis Citas tautas piederīgais. Cittautietis.
- citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
- vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
- civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
- Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
- vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- čabas Čabatas.
- mātsakne Čemurziežu dzimtas augs ar raupju čemura staru augšdaļu, matainu stumbru.
- noraga Čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām, baltiem ziediem.
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
- gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
- latvānis Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
- lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa). Villaine.
- zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
- Dabas (arī stihiska) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
- Stihiska (arī dabas) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
- Darba gājums Darba gaitas.
- sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
- grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
- sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas. Grāmatsietuve.
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
- klapatas Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
- ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- Šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) Darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).
- Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- blusenes Dārzos un laukos izplatīta sūreņu dzimtas nezāle.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- Malu malas Daudzas vietas (kur).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
- cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- biškrēsliņi Daudzgadīgi kurvjziežu dzimtas augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
- cīrulītis Daudzgadīgi magoņu dzimtas lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem.
- kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- saulesactiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos.
- māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- rožlape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar ļoti lielām, rabarberiem līdzīgām lapām.
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Doronika.
- staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
- mārpuķīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sārtiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem.
- pienene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu.
- vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
- zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
- pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
- pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
- skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
- sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
- zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
- zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
- rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
- velnarutks Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- dziedenīte Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
- zemzālīte Daudzgadīgs doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
- vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
- trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
- vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- parīss Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar gaiši zaļām, raupjām lapām (parasti ūdenstilpju krastos).
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
- zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
- zaķauzas Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu.
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
- misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
- kamolzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem.
- kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
- Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
- Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- mazpurenīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
- velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
- mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
- zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
- paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
- artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Skurbule.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- dālija Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
- sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
- vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
- lilija Daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem.
- kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
- kokvilna Daudzgadīgs malvu dzimtas krūms, no kura sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kas satur alkaloīdus.
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem.
- ramija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst sevišķi izturīgu šķiedru.
- trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām.
- spulgotne Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem.
- spulgnaglene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar sārtiem ziediem.
- sveķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
- orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
- piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- sētložņa Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
- mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
- mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
- sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
- bezdelīgactiņa Daudzgadīgs prīmulu dzimtas augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
- pulkstenīte Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
- kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
- pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
- platkājiņš Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām. Retējs.
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
- sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
- gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
- tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
- lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
- pērkonamoliņš Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- Vanagu vīķis Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- Vanagu vīķis Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs.
- lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš lupziežu dzimtas puskrūms ar smaržīgiem ziliem ziediem.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
- Debess velve Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
- Debess kupols Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess velve.
- zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
- sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas. Arī sprēgāt (3).
- sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
- gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
- pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
- trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
- aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
- Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
- šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
- ibēre Dekoratīvs krustziežu dzimtas augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- astere Dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
- santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
- asparāgs Dekoratīvs liliju dzimtas augs.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
- glicīnija Dekoratīvs pākšaugu dzimtas vīteņaugs ar smaržīgiem ziediem ķekaros.
- klintene Dekoratīvs rožu dzimtas krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
- roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
- kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas augs ar šaurām lapām un oranžiem ziediem. Krokosmija.
- lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni. Mazbērni.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- skropstiņas Dem. --> skropstas.
- mīkūna Deramdiena. Darbavietas maiņas diena.
- Kapātā desa Desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
- krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
- saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
- fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
- panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas. Līcins (1).
- rīcins Dievkrēsliņu (eirorbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas.
- manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos).
- Stūra dīvāns Dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- Dūru cīņa Divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
- ķimenes Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- cinerārija Divgadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar spilgtiem ziediem.
- rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
- kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un dzeloņainām lapām.
- puravs Divgadīgs sīpolu dzimtas garšaugs ar platām, plakanām lapām.
- sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
- pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
- burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
- diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
- saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes.
- antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
- knislis Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
- trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
- kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- gnu Dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās).
- antilopes Dobradžu dzimtas pārnadžu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antilopes (2), gazeles, gnū.
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- protokols Dokuments, kurā ietverts (kā, piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
- Kārtot parādu Dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- pamest Doties prom (no kādas vietas). Atstāt (3).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
- šķērsdrenāža Drenāža, kurā Drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- Ne acu nepamirkšķinot Droši, aukstasinīgi.
- ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru.
- mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
- cekuldūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
- dūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
- uts Dūrējutu kārtas kukainis.
- tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
- Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- Kājenes dzega Dzega grāmatas lappuses apakšā.
- Galvenes dzega Dzega grāmatas lappuses augšā.
- gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
- Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
- Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnesēji.
- ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
- sidrs Dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
- jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
- Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- augstcienība Dziļas cieņas jūtas.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
- starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
- ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
- apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
- Ēdamas lietas Ēdamlietas.
- šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- sīpolsitenis Ēdiens - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles.
- Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas. Arī grūdenis (1).
- ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
- Maltas gaļas bifšteks Ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
- Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
- Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
- biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
- estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
- fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm.
- lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
- komūna Feodālismā - pilsētas kopiena.
- Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
- Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
- Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
- satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
- futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
- timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
- refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
- glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
- dzērve Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
- starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
- lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
- ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
- tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
- redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
- remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
- grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
- Gara mantas Garamantas.
- Gara mantas Garamantas.
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas nirējputns.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
- sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
- spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- gleme Gļotas (1).
- glemi Gļotas (1).
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
- oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
- pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
- apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
- titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
- debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
- Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
- Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
- ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
- ciesa Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - pļavu zāle.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- dižauzas Graudzāļu dzimtas ģints, kurā ietilpst augi ar garu skaru. Šīs ģints augi.
- auzas Graudzāļu dzimtas ģints.
- kvieši Graudzāļu dzimtas ģints. Šīs ģints augi.
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints. Šīs ģints augi.
- bambuss Graudzāļu dzimtas kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos).
- graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
- timotiņš Graudzāļu dzimtas lakstaugs - pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā.
- līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Kaviļa.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Līga [3].
- lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
- labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- vāvere Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
- ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
- dubultgrīda Grīda, ko veido divas kārtas.
- sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
- pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- dumbrcālis Griežveidīgo kārtas raibs, putns ar sarkanu knābi.
- dižmeldri Grīšļu dzimtas augi (parasti ūdensaugi), kurus izmanto dekoratīvos nolūkos.
- pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
- meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
- papirusniedre Grīšļu dzimtas lakstaugs (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
- sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
- Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- kartveļi Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām.
- apsegs Gultas sega.
- gultsega Gultas sega.
- palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
- peonija Gundegu dzimtas daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
- saulpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
- saulkrēsliņš Gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
- peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
- silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst. Gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
- radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
- savējais Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa). Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļa viedokļa).
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
- klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā).
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
- imigrants Ieceļotājs ārvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
- virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
- Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
- pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
- pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
- Paiet zem ūdens Iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
- Paiet zem ūdens Iegrimt ūdenī, parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
- pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
- pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
- pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku). Izraisīt (piemēram, jūtas).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
- krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
- reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
- šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
- sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai.
- noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- agrākais Iepriekšējais. Tāds (tas), kāds (kas) bijis agrāk (2).
- pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
- slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
- izgaismotājs Ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai.
- pirometrs Ierīce augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai.
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- Elektriskais filtrs Ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
- lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
- tvērējs Ierīce, iekārta u. tml., arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa (kā) tveršanai.
- translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
- prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
- tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai.
- tvērējkauss Ierīces, iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
- Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
- mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
- kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda (piemēram, citas iestādes vai kādas atbildīgas personas darbu).
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
- pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
- pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā. Pārslēgs.
- pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
- Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- rūmīgs Ietilpīgs. Tāds, kur ir daudz vietas.
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
- pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
- iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus). Ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus. Ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās).
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
- Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
- Dzīslu ieži Ieži, kas aizpilda plaisas planētas garozā.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā.
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
- Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
- padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
- strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku.
- skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni. Cilvēks šādā tērpā.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas.
- istablietas Istabas iekārtas priekšmeti.
- Istabas lietas Istablietas.
- bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- ritornele Itāliešu tautas dzejas trīsrindu pants. Trīsrinde ar dažādiem metriem.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- Sēžas (arī sēdes) tulzna Izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
- ievilkt Izbūvēt, ierīkot (ar vadiem saistītas iekārtas, ierīces)
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
- iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
- izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- Pāršaut pāri strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pār strīpu (arī svītru), arī pāršaut strīpai (arī svītrai), arī pāršaut pāri pār strīpu (arī svītru) Izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
- apgādāt Izdot (grāmatas, laikrakstus, žurnālus).
- Jūras vārti Izeja no ostas atklātā jūrā.
- Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.). Noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
- šalkas Izjūtas, ko izraisa psihisks stāvoklis.
- biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
- Kaņepju sviests Izkarsētas sagrūstas kaņepes ar taukvielām.
- Kaņepju sviests Izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
- Būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes.
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
- pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
- iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
- Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
- Paķert uz jūtām Izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi.
- gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
- elektrificēt Izmantot elektrisko enerģiju (tautas saimniecībā, sadzīvē).
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- izpaunāt Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.).
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča. Izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.). Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas).
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
- Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
- izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
- Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
- Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
- Atsegt (arī atklāt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
- slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš. Izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
- ieliet Izraisīt (parasti jūtas).
- dvest Izraisīt (piemēram, jūtas).
- iededzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
- iedegt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanos).
- aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
- aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
- apgarot Izraisīt cēlas jūtas, centienus. Iedvesmot, sajūsmināt.
- krist Izraisīt jūtas. Rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- Ieņemt sirdī Izraisīt kādas jūtas sevī. Būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- Plēst galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas. Saviļņot.
- Saviļņot sirdi Izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli.
- veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
- dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
- svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
- izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
- izdot Izsniegt (ko no glabāšanas, atrašanās vietas).
- diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
- izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
- pinkas Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
- uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas āda.
- urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
- moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izvalkas Izvalkātas, novalkātas drēbes.
- noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
- nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa. Arī konsole (2).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru.
- spinakers Jahtas papildbura.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dīžāties Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- evaņģēlijs Jaunās derības pirmās četras grāmatas. Katra no šīm grāmatām. Teksta fragments no šīm grāmatām.
- Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- Tautu meita Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete (2).
- Tautu meita folkl Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete.
- Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
- Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
- pants Jauns, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
- jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda).
- Metinājuma šuve Josla, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes plaisas, atvērumi.
- taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
- Jūras vārti Jūras ostas pilsēta. Jūras osta.
- patapinājums Juridiski noformēts (mantas) aizdevums kādai personai.
- Jūras lietas Jūrlietas.
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- izjūta Jūtas, emocijas.
- emocijas Jūtas. Samērā īslaicīgi emocionāli stāvokļi.
- dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
- vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
- ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas. Ceturtajā vietā.
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
- otrkārt Kā otrais pēc kārtas. Otrajā vietā.
- piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
- pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
- treškārt Kā trešais pēc kārtas. Trešajā vietā.
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- Kabatas baterija Kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- Kabatas lampiņa Kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- saliecenis Kabatas nazis.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
- Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
- verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
- substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
- substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
- adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
- producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
- jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
- Rādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
- Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
- Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
- ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- kvēle Kaisle. Neapvaldītas jūtas.
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai.
- peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai.
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- gepards Kaķu dzimtas dzīvnieks ar mazu galvu, slaidu ķermeni.
- Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
- kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
- filodendrs Kallu dzimtas dekoratīvs augs ar caurumainām lapām.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) bez kupra, ar garu apmatojumu.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
- sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
- medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
- vakarene Kāpostu (krustziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem.
- ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
- Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
- Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
- karakuljērs Karakulaitas jērs.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā. Kara gaitas.
- Kara gaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā. Karagaitas.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
- spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
- karpa Karpu dzimtas ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām.
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- sapals Karpu dzimtas zivs ar platu muguru, sarkanām spurām.
- kaze Karpu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
- karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- amūrs Karpu dzimtas zivs.
- Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
- plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
- koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
- vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
- brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- astoņdesmitais Kārtas skait. --> astoņdesmit (80.).
- astotais Kārtas skait. --> astoņi (8.).
- astoņpadsmitais Kārtas skait. --> astoņpadsmit (18.).
- astoņsimtais Kārtas skait. --> astoņsimt (800.).
- četrdesmitais Kārtas skait. --> četrdesmit (40.).
- ceturtais Kārtas skait. --> četri (4).
- četrpadsmitais Kārtas skait. --> četrpadsmit (14.).
- četrsimtais Kārtas skait. --> četrsimt (400.).
- desmitais Kārtas skait. --> desmit (10.).
- deviņdesmitais Kārtas skait. --> deviņdesmit (90.).
- devītais Kārtas skait. --> deviņi (9.).
- deviņpadsmitais Kārtas skait. --> deviņpadsmit (19.).
- deviņsimtais Kārtas skait. --> deviņsimt (900.).
- divdesmitais Kārtas skait. --> divdesmit (20.).
- otrais Kārtas skait. --> divi (2.).
- divpadsmitais Kārtas skait. --> divpadsmit (12.).
- divsimtais Kārtas skait. --> divsimt (200.).
- miljardais Kārtas skait. --> miljards (1 000 000 000.).
- miljonais Kārtas skait. --> miljons (1 000 000.).
- padsmitais Kārtas skait. --> padsmit.
- piecdesmitais Kārtas skait. --> piecdesmit (50.).
- piektais Kārtas skait. --> pieci (5.).
- piecpadsmitais Kārtas skait. --> piecpadsmit (15.).
- piecsimtais Kārtas skait. --> piecsimt (500.).
- septiņdesmitais Kārtas skait. --> septiņdesmit (70.).
- septītais Kārtas skait. --> septiņi (7.).
- septiņpadsmitais Kārtas skait. --> septiņpadsmit (17.).
- septiņsimtais Kārtas skait. --> septiņsimt (700.).
- sešdesmitais Kārtas skait. --> sešdesmit (60.).
- sestais Kārtas skait. --> seši (6.).
- sešpadsmitais Kārtas skait. --> sešpadsmit (16.).
- sešsimtais Kārtas skait. --> sešsimt (600.).
- simtais Kārtas skait. --> simt (100.).
- triljonais Kārtas skait. --> triljons (1 000 000 000 000.).
- trešais Kārtas skait. --> trīs (3).
- trīsdesmitais Kārtas skait. --> trīsdesmit (30.).
- trīspadsmitais Kārtas skait. --> trīspadsmit (13.).
- trīssimtais Kārtas skait. --> trīssimt (300.).
- tūkstošais Kārtas skait. --> tūkstoš (1000.).
- vienpadsmitais Kārtas skait. --> vienpadsmit (11.).
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
- Kārtas numurs Kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam).
- Kārtas numurs Kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam).
- ordinālskaitlis Kārtas skaitlis.
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
- Grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
- kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
- kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
- katastrofisks Katastrofāls (1).
- katastrofisks Katastrofāls (2).
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
- ešelons Kaujas iekārtas daļa.
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
- Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- klaids Klaiņojums. Klaidoņa gaitas.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- Daktiliskā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
- atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
- aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
- sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
- saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
- rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
- Parādīt garu degunu Kodu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles. Skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
- koka Kokaīnaugu dzimtas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu.
- stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
- pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs koks.
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana.
- koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
- aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas.
- dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
- konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
- piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
- rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
- Kimono piedurknes Kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- Kimono piedurknes Kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas. Arī samazgas.
- pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes.
- Nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums Kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
- Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
- papildkrāsas Krāsas, kas (piemēram, gleznā) papildina citas (parasti dominējošās) krāsas.
- papildkrāsas Krāsas, kas sajauktas veido balto krāsu.
- krāšmatas Krāsmatas (1).
- krāšņatas Krāsmatas (1).
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
- zaļvārna Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām.
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
- lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- domra Krievu tautas strinkšķināmais, stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
- kriminālprocess Krimināllietas izskatīšana tiesā.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze. Šīs sektas locekļi.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
- sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
- baptisti Kristiešu sekta. Šīs sektas locekļi.
- adventisti Kristiešu sektas, kas sludina pastardienas atnākšanu. Šo sektu locekļi.
- nazarieši Kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos). Šīs sektas locekļi.
- kaimans Krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs krūms.
- cietķērsa Krustziežu dzimtas augs ar sīkiem ziediem.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
- kressalāti Krustziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem, baltiem ziediem un plūksnaini šķeltām lapām.
- kāposti Krustziežu dzimtas viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
- lefkoja Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- tornītis Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
- Ostas vārti Kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
- stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs tārtiņveidīgo kārtas putns.
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
- bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
- plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
- viendienītes Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- tīklspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri. Šīs kārtas kukaiņi.
- kamielītis Kukaiņu kārta, kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus. Šīs kārtas kukaiņi.
- blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
- makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
- strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- Ilggadīgie zālāji Kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
- Ilggadīgie zālāji Kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
- kultūrvaloda Kultūras tautas valoda.
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
- krizantēma Kurvjziežu dzimtas augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos.
- krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā.
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
- dadzis Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeloņainām lapām.
- lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- gerbera Kurvjziežu dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- kliņģerīte Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
- jānīši Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- cietpienes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
- ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- čigāni Ķekatas, budēļi.
- budēļi Ķekatas.
- spīgainis Ķekatas.
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- litijs Ķīmiskais elements - ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls.
- transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
- šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
- lufa Ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru. No šī auga augļiem iegūtā šķiedra.
- varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- kokalis Labības nezāle - neļķu dzimtas lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām.
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- sezona Laikposms, kad teātros sistemātiski notiek izrādes. Laikposms, kad sistemātiski notiek koncerti, tiek rīkotas izstādes u. tml.
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
- palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
- plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
- Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
- ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
- Vasas mezgli Lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
- forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
- taimiņš Lašu dzimtas zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā).
- lasis Lašu dzimtas zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem.
- lašzivs Lašu dzimtas zivs.
- daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
- burtniecība Latviešu tautas daiļrade. Latviešu folklora.
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā. Šīs dejas mūzika.
- Pavasara rotāšanas dziesmas Latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā» (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar 5-9 stīgām.
- sleņģene Latviešu tautastērpu metāla josta.
- atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- kamparkoks Lauru dzimtas koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- habanera Lēna spāņu tautas deja. Šīs dejas mūzika.
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
- grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
- Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem. Lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- fizelāža Lidmašīnas konstrukcijas pamatdaļa (korpuss), kas savieno vienā veselā lidmašīnas citas daļas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- Gaisa vārti Lidosta (piemēram, pilsētai). Lidostas pilsēta.
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
- zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
- spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
- plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
- Līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- bagāža Līdzpaņemtās mantas, saiņi.
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
- tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
- sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
- anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska (Dienvidamerikā).
- lapreņģe Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- bagātība Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
- industrializācija Lielas, mašinizētas ražošanas sistēmas izveidošana (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
- liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
- straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
- laineris Liels ātrgaitas tālbraucējs pasažieru kuģis.
- Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros.
- sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- masīvs Liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
- Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns.
- sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
- ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
- ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu.
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
- mednis Liels vistveidīgo kārtas putns ar tumšu apspalvojumu.
- zirgs Liels zirgu dzimtas mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
- vārna Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
- krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
- papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- dundurs Liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
- lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitas putns (Dienvidamerikā).
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
- ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
- Zivju ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivjērglis.
- zivjērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivju ērglis.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
- kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
- rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
- lietkoks Lietaskoks (1).
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā. Tikt [1] (6).
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
- a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
- pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
- u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
- oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
- ak Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
- rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
- piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
- segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas. Likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
- Piesēdināt pie grāmatas Likt mācīties lasīt. Likt mācīties no grāmatas.
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- abolīcija Likuma vai lēmuma atcelšana. Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
- Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- čūskogas Liliju dzimtas augi ar zilganmelnām ogām.
- galtonija Liliju dzimtas augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
- ķiploks Liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- mugurene Liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām uz zaļganbaltiem vai baltiem ziediem.
- puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
- hiacinte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem.
- zilsniedzīte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem zvanveida oranžsarkaniem ziediem. Tīģerlilija.
- tīģerlilija Liliju dzimtas sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
- kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
- Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai.
- nātns Linu, retāk džutas, kaņepju, nātru šķiedra. Audums, diegs no šādas šķiedras.
- dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
- Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Slēģi.
- gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone. Aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem.
- akļi Lūpziežu dzimtas tīruma nezāles.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos).
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
- izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- dižskābardis Ļoti augsts ozolu dzimtas koks ar kuplu, spēcīgu vainagu.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- (Kā) melna debess Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
- (Kā) melna debess Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
- Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā). Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
- spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
- šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
- Atbalsta punkts Ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
- nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- krūzmētra Ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām.
- mantkāre Ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Arī mantkārība.
- kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
- sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
- dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti. Arī dārglietas.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- kafija Madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
- Magnētiskā inklinācija Magnētadatas novirze no horizontālā virziena.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- Mainīt naudu Mainīt naudas zīmes pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka, (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementa u. tml. darbību, panākt, ka (fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- maitasputns Maitas putns.
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
- ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
- Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.
- naktspatversme Mājvieta, kur par niecīgu atlīdzību var pārnakšņot, parasti cilvēki, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas.
- noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- alga Maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- idille Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- Meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis Mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- ietērps Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums.
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- kaķsierīte Malvu dzimtas augs. Novārtā malva.
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
- Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
- mantošana Mantas (1) pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
- aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
- iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
- bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos.
- Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
- vibromasāža Masāža, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- nīlzirgs Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, hipopotams.
- hipopotams Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, nīlzirgs.
- behemots Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Hipopotams, nīlzirgs.
- Lasītāju konference Masu pasākums, kurā lasītāji apspriež grāmatas, dažkārt arī bibliotēkas darbu.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
- montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām. Gatavu detaļu sasaistīšana.
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
- Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
- formula Matemātisku simbolu kopa. Divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- Mācību līdzekļi Materiāli (piemēram, mācību grāmatas, kartes, attēli, modeļi, kinofilmas), ko izmanto mācību procesā.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
- akmeņgrauzis Maza akmeņgraužu dzimtas saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- sardinella Maza sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs.
- jugliņš Maza, slaida karpu dzimtas zivs. Vīķe.
- kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
- asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli.
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- elsis Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- elodeja Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- cirslis Mazs kukaiņēdāju kārtas zīdītājs.
- Bezdelīgu piekūns Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
- zvirbuļvanags Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu. apspalvojumu uz spārniem.
- apodziņš Mazs pūčveidīgo kārtas putns.
- smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
- paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts ne raudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
- čunčiņš Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
- stobriņtārpi Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
- samtkāte Mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
- Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
- Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- Mehāniskais zīmulis Mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
- Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
- diferenciālis Mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
- parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu.
- meitasdēls Meitas dēls.
- meitasmeita Meitas meita.
- znots Meitas vīrs.
- meitasvīrs Meitas vīrs. Znots.
- rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
- Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
- merlūza Mencu dzimtas zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli.
- heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
- pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- periselēnijs Mēness orbītas vai Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Mēnesim.
- aposelēnijs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
- apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemei.
- Tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- Tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis.
- Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
- Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- metodisms Metodistu sektas virziens, reliģiskā mācība.
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas. Arī uzmest (1).
- trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā.
- triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
- garkaklis Meža pīlei līdzīgs pīļu dzimtas putns ar garu kaklu un smailu asti.
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
- samīcīt Mīcot (ko), panākt, ka (tas) kļūst, parasti pilnīgi, viendabīgs, elastīgs u. tml.; mīcot samaisīt.
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- oāze Miera un atpūtas vieta.
- Ar aukstu (arī vēsu) prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
- Ar aukstu prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
- Ar vēsu (arī aukstu) prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
- antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- dūnas Mīkstas putnu spalvas (zem segspalvām).
- Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- Zaļās ziepes Mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
- jāņtārpiņš Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautas saimniecībā.
- medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
- Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
- Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
- dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
- mirte Miršu dzimtas krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem.
- lovelass Mitas dēku meklētājs, pavedējs. Donžuāns.
- naktsmītne Mītne, kur pārnakšņo. Vieta, kur apmetas, lai pārnakšņotu.
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Mini mode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
- Midi mode Mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- Midi mode Mode, kurai raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs. Šī žanra dziesma.
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- sīknauda Monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- mauzolejs Monumentāli celtas kapenes.
- panteons Monumentāli celtas kapenes. Arī mauzolejs.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
- Goda jūtas Morālas, ētiskas jūtas.
- Goda jūtas Morālas, ētiskas jūtas.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekar tas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
- Svaiga galva Možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- Svaiga galva Možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
- muitnieks Muitas (2) ierēdnis.
- Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
- Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
- Muitas ūnija Muitas savienība.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- krāsnsaugša Mūrētas krāsns (1) augša.
- muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
- stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
- Dabas muzejs Muzejs, kurā parada ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
- diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem.
- nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas koks, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu.
- olīva Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar ēdamiem augļiem.
- olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar ēdamiem augļiem. Olīva (1).
- santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni. Baltais santals.
- miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- Vēršu cīņas Nacionāla spāņu tautas izrāde, kurā cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks. Naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- tomāts Nakteņu dzimtas augs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un, parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
- beladonna Nakteņu dzimtas indīgs augs, ko lieto ārstniecībā.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- lampionpuķe Nakteņu dzimtas kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli.
- Puķu tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainagu stobru.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- bebrukārkliņi Nakteņu dzimtas puskrūmi ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
- licija Nakteņu dzimtas vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem.
- naktsgaitas Nakts gaitas.
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pāvadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- Šaurlapu kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā. Šaurlapu ugunspuķe.
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
- naktssvece Naktssveču dzimtas lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros.
- polārkamanas Nartas.
- nātraugi Nātru dzimtas augi.
- Zelta teļš Nauda, manta. Naudas, mantas vara.
- Zelta teļš Nauda, manta. Naudas, mantas vara.
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- bimetālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir divi metāli (zelts un sudrabs).
- monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- Ne skripatas (arī skripatiņas) Ne kripatas.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- Neskartās zemes Neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības.
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- Palikt gultā (arī uz gultas sar.) Neatstāt guļasvietu. Ievērot gultas režīmu.
- svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
- palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja «Tūdaliņ, tagadiņ».
- Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas. Nepakļautība normām, paražām. Brīvība (3).
- despotisms Neierobežotas monarhijas forma.
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- Paturēt pie sevis (arī sevī, sev) Neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
- Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas kartē Neizpētītas teritorijas.
- Baltie laukumi (arī plankumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltie plankumi (laukumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- Baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- Maitas gabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks? maitasgabals.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks. Maitas gabals.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
- lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
- taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām.
- mailīte Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
- ausleja Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs.
- spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
- pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma. Šāda muca kopā ar tās saturu. Šādas mucas saturs.
- brētliņa Neliela siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
- moiva Neliela slaida stagaru dzimtas zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
- šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
- spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
- stagars Neliela, plēsīga stagarveidīgo zivju kārtas zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā.
- grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
- Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
- alises Nelieli krustziežu dzimtas lakstaugi.
- sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- saksauls Neliels balandu dzimtas koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām.
- trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
- ūbele Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem.
- linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis. Krevete.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis. Garnele.
- raibspārņmuša Neliels divspārņu kārtas kukainis, kuram ir raksturīgi raibi spārni un kura kāpuri dzīvo galvenokārt ziedos.
- paipala Neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns.
- ķivulis Neliels dzeltenzaļš zvirbuļveidīgo kārtas meža putns.
- tītiņš Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
- grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu. Tītiņš.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- lemings Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
- dzeloņcūka Neliels grauzēju kārtas zīdītājs ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras.
- niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
- ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
- Meža kaķis Neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
- Zivju dzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivjdzenītis (1).
- zivjdzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivju dzenītis.
- tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- ēdelveiss Neliels kurvjziežu dzimtas augs ar dzeltenbaltiem ziediem. Alpu zvaigznīte.
- dzirkstelīte Neliels neļķu dzimtas pļavu augs ar spilgti sarkaniem, neļķei līdzīgiem ziediem.
- Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- barkass Neliels ostas tvaikonis.
- ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
- dzilna Neliels pelēks, melns vai zaļganraibs dzeņveidīgo kārtas putns ar spēcīgu knābi.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- piekariņš Neliels piekarams rotājums. Neliela piekarama rotas lietas detaļa.
- mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
- kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- mangusts Neliels plēsīgs viveru dzimtas zīdītājs (Dienvidāzijā, Āfrikā).
- parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
- mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
- spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
- plīvurpūce Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
- mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms.
- ķikuts Neliels rūsgandzeltens tārtiņveidīgo kārtas putns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām.
- sabulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti.
- sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- sermulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas.
- Mājas apogs Neliels šīs kārtas putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
- gugatnis Neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns.
- trulītis Neliels tārtiņveidīgo kārtas caurceļotājs putns.
- Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
- Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
- irbulene Neliels tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziediem.
- tukāns Neliels vai vidēji liels dzeņveidīgo kārtas tropu putns ar milzīgu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu.
- strupaste Neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti.
- tārtiņš Neliels vai vidējs tartiņveidīgo kārtas putns.
- blīgzna Neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- riekstrozis Neliels vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu.
- piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
- ēzelis Neliels zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm.
- žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
- cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
- svilpis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēku muguru, sarkanām krūtīm un kaklu.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
- somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melnbalts putns ar ļoti garu asti.
- vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
- zvirbulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēku apspalvojumu.
- dadzītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Ciglis.
- ciglis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Dadzītis.
- cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar slaidu ķermeni un garu asti.
- bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
- zaļžubīte Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums.
- svīre Neliels, brūngani melns svīrveidīgo kārtas putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju dzimtas dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos).
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatas lakats.
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
- tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
- kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
- lakstīgala Neliels, pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
- ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
- susuris Neliels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- Kontrabandas ceļā Nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
- melnodzene Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām.
- pagaurs Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai pacilu, zarainu stumbru, lineārām lapām.
- spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām. Cietā virza.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
- neļķe Neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem.
- gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
- spalīši Nematožu klases nelielu tārpu dzimta, kuras pārstāvji parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
- dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas). Vienalga, kurš.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas). Vienalga, kurš.
- baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās) Tenkas.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kalām un nelielu kustīgu snuķi.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
- kleptomānija Nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas paša zagšanas procesa dēļ.
- pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas. Nieki, muļķības, arī baumas.
- Šķērma garša Nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
- Turēt pie sevis Nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- atvairīt Nepieņemt (lietas, dāvanas).
- propēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, kas rodas naftas krekingā.
- Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- Fatāls miers Nesatricināms miers, aukstasinība.
- Filozofisks miers Nesatricināms miers, aukstasinība.
- Fatāls (arī filozofisks) miers Nesatricināms miers, aukstasinība.
- Ielīst dvēselē Nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas.
- korpuss Nesošais pamatelements (mehānismam, ietaisei, ierīcei, mašīnai), pie kura piemontēti vai kurā iemontēti citi elementi vai mehānismi. Elements, detaļa (mehānismam, ierīcei), pie kuras piemontētas citas detaļas.
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- izgājiens Netāls gājiens (no kādas vietas uz kādu vietu).
- neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem). Tāds, kas kustas neveikli, lēni.
- buksēt Nevirzīties uz priekšu, riteņiem griežoties uz vietas (par transportlīdzekli).
- dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
- iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
- blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
- cilpa No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
- No kaut kurienes No kādas, tieši nenoteiktas vietas.
- aste No komētas izplūstošo gāzu veidojums.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
- parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Vazelīneļļa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Parafīneļļa.
- lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
- dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā. Embrijs (1).
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- pīrāgs No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- afēlijs No Saules vistālākais (planētas, komētas, raķetes u. tml.) orbītas punkts.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības attīstību un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
- Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
- Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- pidžama No vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Persijā).
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
- visapkārt No vienas vietas uz citu. No viena pie otra.
- apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
- Pēdu pa pēdai No vienas vietas.
- Sprīdi pa sprīdim, arī pa sprīdim No vienas vietas.
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- Kokzaru (arī koka) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- notālēm No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas. Iztālēm.
- stupe Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
- Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis). Aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- Savaldīt uguni Nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
- noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
- Orogrāfiskie nokrišņi Nokrišņi, ko ietekmē vietas reljefs.
- notriekt Nolauzt (ko) tā, ka (tas) nogāžas (par vēju).
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
- pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- baigums Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
- pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
- piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
- aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml. jūtas).
- noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
- uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
- kur Norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu.
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- kurp Norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu.
- kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
- šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
- kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- virsū Norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
- virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
- pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
- iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu).
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.). Pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
- notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
- nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
- Uzgriezt staciju Noregulēt radiouztvērēju noteiktas radiostacijas programmas uztveršanai.
- Uzgriezt raidstaciju (arī staciju) Noregulēt radiouztvērēju noteiktas raidstacijas programmas uztversanai.
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- normatīvs Normu kopums. Dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
- nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības). Atdalīt (2).
- atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- Aizslēgt (retāk noslēgt) sirdi Noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
- piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas. Piešpaktelēt.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru). Izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
- iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
- aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam).
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
- piešpaktelēt Nošpaktelēt atsevišķas vietas. Piesliepnēt.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma.
- orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
- Skaņu ieraksts Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
- reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums. Šim nolūkam paredzētais laikposms.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
- pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu. Pārtvert (1).
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts.
- Palīst zem ūdens Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
- Palīst zem ūdens Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails. Novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
- Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
- pārlaist Nozāģēt, nocirst (koku) tā, ka (tas) gāžoties novietojas pāri (kam), pār (ko).
- ekonomika Nozare (tautas saimniecībā).
- atradības Nozaudētas mantas, naudas atrašana.
- recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
- Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- paginēt Numurēt (grāmatas, žurnāla, rokraksta u. tml.) lappuses.
- lokācija Objekta atrašanās vietas noteikšana ar lokatoru.
- videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
- radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzes loks.
- redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzesloks (2).
- trauslkāji Odveida divspārņu dzimta, pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām. Šīs dzimtas kukaiņi.
- reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- nota Oficiāls dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citas valsts valdībai.
- oktāns Ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi.
- kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
- padēklis Ola, kas ir ielikta mājputna ligzdā, lai panāktu, ka tas tur dēj.
- Diētiskās olas Olas, kas pēc izdēšanas ir glabātas ne ilgāk par piecām dienām.
- kapmirte Oleandru dzimtas mūžzaļš puskrūms ar ziliem ziediem.
- rauvolfija Oleandru dzimtas tropu kokaugs, kas parasti satur alkaloīdus.
- Īstais jasmīns Olīvkoku dzimtas augs, kas izplatīts subtropos.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
- dispečers Operatīvs (piemēram, ražošanas gaitas, transporta kustības) vadītājs.
- periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
- pirometrija Optisko metožu kopums augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai, izmantojot pirometrus.
- Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- naftēnskābes Organiskas skābes ar ciklisku struktūru, kuras izdala no naftas.
- spirts Organisks savienojums, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie viena piesātināta oglekļa atoma.
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
- sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
- sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- radioklubs Organizācija, kas sagatavo sakaru un radiolokācijas speciālistus tautas saimniecības vajadzībām. Arī radiosporta un radioamatierisma centrs.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā, kādā tās nozarē.
- divlapes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
- dzeguzenes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
- dzegužpuķes Orhideju dzimtas lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā).
- dzegužkurpītes Orhideju dzimtas lakstaugi, kuru ziedi atgādina dzeltenu kurpīti.
- oriģinālliteratūra Oriģināla [2] (1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
- līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķi savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- groteska Ornamenta stils, kurā dīvainu, fantastisku augu, ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem vai dažādām stilizētām maskām.
- palmete Ornaments stilizētas palmas lapas veidā.
- saulīte Ornaments tautas mākslā - stilizēts saules attēls.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- brīvosta Osta, kur preču ievešana un izvešana atļauta bez muitas.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
- tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu.
- ostgals Ostas gals.
- ostmala Ostas krastmala, ostas mala.
- ostinieks Ostas strādnieks.
- oststrādnieks Ostas strādnieks.
- reverss Otrā (medaļas, monētas) puse.
- komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir otrās vietas ieguvējam čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Mulda (2).
- mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Sinklināle.
- ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
- kastaņa Ozolu dzimtas vasar zaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks. Ēdamā kastaņa.
- Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā. Paaugstināta vieta (kādā apvidū).
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām.
- Iet no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- Staigāt (arī iet) no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
- papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
- izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
- iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
- izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām). Izrotāties, izgreznoties.
- klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
- Devītais Maijs Padomju tautas Uzvaras svētki 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā.
- Darbaļaužu deputātu padomes Padomju valsts politiskais pamats - visas tautas ievēlēti valsts varas orgāni.
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem. _imperf._ Laist apkārt.
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai).
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli).
- iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
- pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām). Pakarama rotas lieta.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- Krusta (arī cirstais) paksis Paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
- savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu.
- tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
- kokospalma Palmu dzimtas koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, kuras stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
- rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
- palma Palmu dzimtas tropu un subtropu koks, retāk krūms.
- dateļpalma Palmu, dzimtas tropu un subtropu koks ar augstu stumbru un saldiem augļiem.
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi. Korpuss (piemēram, kuģim, lidaparātam).
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi iztaisās (psihē), uztrauc.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
- Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas. Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
- uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- sadīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
- sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
- piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas).
- izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedēt.
- izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedināt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka tiek ietekmēta (situācija), radītas (attieksmes).
- dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- dzīt Panākt, ka (dzīvnieki) kustas noteiktā virzienā.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
- nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
- atskurbināt Panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma). Pavājināt (jūtas).
- atmodināt Panākt, ka atmostas. Būt par cēloni, ka atmostas. Uzmodināt, pamodināt.
- iepotēt Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- apvaldīt Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
- raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
- zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
- majorāns Panātru (lūpziežu) dzimtas garšaugs, kas satur ēterisku eļļu.
- sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
- mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem.
- raibnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām.
- skaistnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām. Raibnātre.
- pačūlija Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu lakstaugs, no kā iegūst ēterisku eļļu.
- melisa Panātru dzimtas augs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
- panātre Panātru dzimtas lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu.
- vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
- komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
- Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- Līniju papīrs Papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- aizgrimt Par parādībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvi, viņa pārdzīvojumiem.
- iešņākties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
- iesvilpties Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
- koijots Par vilku mazliet mazāks suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu.
- piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības.
- bāze Parādība vai parādību kopums, kas nodrošina kādas citas parādības vai kādu citu parādību attīstību, pastāvēšanu.
- supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
- dzeja Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
- pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, kontrolēts, novērtēts.
- Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt. Ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
- pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
- pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
- pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- ikdiena Parastā darba diena. Parastās gaitas.
- brīvsolis Parastais gājiena solis ierindā (kad nav jāievēro ierindas gaitas noteikumi).
- inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā).
- pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
- pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
- liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- rota Parasti savienojumā «rotas lieta»: priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
- sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
- pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- ugunspuķe Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
- tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
- pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
- karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
- elements Parasti savienojumā ar «ķīmiskais»: viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus).
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
- panglapsene Parazītlapseņu apakškārtas augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas citas pārbaudes
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- kolportēt Pārdot (grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām.
- bezprātīgs Pārdrošs, fantastisks.
- kauss Pārdzīvojums, izjūtas. Arī liktenis.
- just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti.
- justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks. Fantasts.
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos.
- substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivēties.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivizēties.
- vārīties Pariet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes orgāns Lielās franču buržuāziskās revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
- spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- izokšķerēt Pārmeklēt (daudzas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- pārbaudīt Pārmeklēt (telpu, mantas), lai (ko) atrastu, konstatētu.
- apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna).
- vērsis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas). Šīs dzimtas dzīvnieki.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder divu Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei).
- Meža cūka Pārnadžu kārtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- norakstīt Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām.
- pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
- uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
- nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
- Tautas atriebēji Partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml. Pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
- atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.).
- nospiest Pārvarēt (jūtas, to izpausmi).
- raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas).
- apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes).
- atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves. Izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtas, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- asimilēt Pārvērst (uzņemtas vielas) organisma audu sastāvdaļās.
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
- uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta).
- novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
- metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi). Arī plūst (1).
- pārmaukt Pārvilkt (citas zeķes, cimdus).
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
- Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
- Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
- apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai.
- patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
- patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentmateriāli.
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
- streptokoki Patogēni vai nepatogēni koki, kam šūnas ir sagrupētas ķēdītēs.
- Darba dzīve Patstāvīga darba gaitas.
- Darba dzīve Patstāvīga darba gaitas.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2). Citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
- impregnējums Paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt. Vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai.
- kartonējums Paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt. Vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos.
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā - izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums. Pēkšņa slimības simptomu paasināšanās. Pēkšņa, strauja temperatūras krišanās.
- Pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- Pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas.
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
- Pēc skaita Pēc kārtas.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību, parasti gramatisko formu, kopums.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
- gaida Pēc skautu parauga dibinātas reakcionāras meiteņu organizācijas biedre.
- Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
- Laimes pakavs Pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
- Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- Nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem - būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- Nelaimes dzeguze Pēc tautas ticējumiem - dzeguze, kas vēstī nelaimi.
- Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis Pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- Ļauna (arī nelaba) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- Nelaba (arī ļauna) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
- Papardes zieds Pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
- Nelaba zīme Pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
- noslēgums Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās.
- galerija Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē).
- iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
- uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos). Iedegties (3).
- uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
- iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
- perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums.
- peldbiksītes Peldei paredzētas bikses. Peldbikses.
- peldbikses Peldei paredzētas bikses. Peldbiksītes.
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- ķīķis Pelēcīgi brūns piekūnveidīgo kārtas gājputns.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- pelikāns Pelikānveidīgo kārtas ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- kontraktants Persona vai organizācija, kas uzņemas noteiktas saistības pēc kontrakta.
- trasāts Persona, banka, kas saņem rīkojumu maksāt pēc tratas.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- Politiskais ieslodzītais Persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskās darbības dēļ.
- bezvalstnieks Persona, kas nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts.
- šļahtičs Persona, kas pieder pie šļahtas.
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- uzvārds Personas nosaukums, kas norāda piederību pie noteiktas dzimtas.
- pilsonība Personas piederība pie noteiktas valsts.
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
- sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
- tora Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā).
- izcelties Piecelties, uzcelties (no gultas).
- pentahords Piecu blakus pa kāpju skaņu rinda. Jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
- Piecgadu plāns Piecu gadu ilgam laikposmam paredzēts PSRS tautas saimniecības attīstības plāns.
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml. Etniskā piederība.
- latvietība Piederība pie latviešu tautas.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācisks noskaņojums.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas. Arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku). Tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- piekars Piekarams rotājums. Piekarama rotas lietas detaļā. Arī piekariņš.
- Trošu ceļš Piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u.tml.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- uzkarināt Piekārt (ierīci, iekārtu u. tml.) citai ierīcei, iekārtai u. tml. tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces, iekārtas u. tml. masu.
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- Smalkais tonis Pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- Smalkais tonis Pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni.
- lija Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti.
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
- vanags Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels putns ar samērā īsiem spārniem un garu asti.
- lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
- stumt Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
- piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs. Arī traipīt.
- saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
- krējums Piena tauku koncentrāts, kurā ir arī citas piena sastāvdaļas.
- koksagīzs Pienenei līdzīgs kurvjziežu dzimtas augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- pāriet Pieņemt citu reliģiju, kļūt par citas reliģiskas konfesijas piekritēju.
- Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- piejozt Piesaistīt ar jostu. Piesaistīt pie jostas.
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
- piespraude Piespraužama rotas lieta.
- aplatot Piestiprināt (jumta spārēm, sienai u. tml.) latas.
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- sasaldināt Pievienojot (kam) ko saldu, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, salds.
- sasālīt Pievienojot (kam) vārāmo sāli, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, sāļš. Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai (to) iekonservētu.
- uzkare Pievienojums piekarot, kurā viena ierīce, iekārta u. tml. pilnīgi uzņem otras (piekārtās) ierīces, iekārtas u. tml. masu.
- pievilkt Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces).
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- Svina (arī cinka) baltais Pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- Svina baltais Pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- Cinka (arī svina) baltais Pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- kailināt Pildīt ar kailmateriālu tās vietas, kas iespiedumā ir baltas.
- Lasīt kā grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- Lasīt kā (atvērtā, retāk atšķirtā) grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
- Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, acī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- kastelāns Pils uzraugs. Sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
- pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
- priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra attālākais rajons.
- iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- Pilsētas valde Pilsētas domes izpildu orgāns.
- meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
- birģermeistars Pilsētas galva (dažās aizrobežu valstīs).
- lordmērs Pilsētas galva (Londonā un dažās citās Anglijas pilsētās).
- pilsētiedzīvotājs Pilsētas iedzīvotājs.
- pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
- ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
- oldermenis Pilsētas padomes loceklis (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem. Šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehoslovakijā).
- municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējorgāns (piemēram, Francijā).
- Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Iecirkņa pristavs Pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība.
- Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā adminstratīvā vienība.
- policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās kapitālistiskajās valstis).
- miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
- ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime. No pilsētas centra attālākie rajoni.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs). Celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- Komunālā kustība Pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā), pirmais viduslaiku pilsētas šķiru cīņas posms.
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem.
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
- peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- timurietis Pionieris, kas (parasti organizēti) palīdzēja vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem (nosaukums pēc A. Gaidara grāmatas galvenā varoņa vārda).
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
- sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma, kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
- matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- patriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas.
- Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts (1).
- Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts.
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
- vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem.
- kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- Somu pirts Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss. Sauna.
- sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss. Somu pirts.
- placentācija Placentas (1) un embrija orgānu veidošanās.
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
- plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa. Arī plāksne.
- plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai. Arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- skarabejs Plākšņtaustekleņu dzimtas liela (no 2 līdz 4 centimetriem gara) vabole (Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos).
- maijvabole Plākšņtaustekleņu dzimtas vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- membrāna Plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
- uztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes). Pretstāve.
- minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā.
- mēness Planētas dabiskais pavadonis.
- mineraloģija Planētas garozas minerālu sastāvs, attīstība.
- reljefs Planētas virsas formu kopums, konfigurācija.
- makroreljefs Planētas virsas lielās formas vai lielo formu daļas.
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- mikroreljefs Planētas virsas sīkās formas vai lielo formu detaļas.
- galetes Plāni, nesaldināti sausiņveida cepumi no neraudzētas mīklas.
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- virsmatracis Plāns matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- žilete Plāns, divpusējs standartizētas formas tērauda asmens bārdas skūšanai.
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
- mehanizācija Plaša mašīnu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- vairogs Plaša paceltas platformas daļa, kur atsedzas pamatklintājs.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas. Plašs, grezns dzīvoklis.
- mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (tautas saimniecībā, kādā tās nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- rāvājs Platība, teritorija, kur ir zemas, purvainas vietas, arī rāvaina augsne.
- spāre Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Durba.
- durba Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3].
- spare Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3]. Durba.
- delna Plaukstas apakšējā daļa.
- Mazais pirkstiņš Plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
- limanda Plekstu dzimtas zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē.
- plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē.
- paltuss Plekstveidīgo zivju kārtas līdz 5 metriem gara jūras zivs.
- zeltplekste Plekšu dzimtas zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
- lācis Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
- kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
- suns Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu (piemēram, mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks).
- sermulis Plēsēju kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes).
- jenots Plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā). Mazlācītis.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu. Leduslācis.
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmalojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
- lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- cauna Plēsēju kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- hiēna Plēsēju kārtas zīdītājs, kas pārtiek no maitām (dzīvo Āfrikā, Āzijā).
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem un līdz 60 centimetriem garu ķermeni.
- līdaka Plēsīga līdakveidīgo zivju kārtas zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu magmu.. plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs.
- plēsējputns Plēsīgs (parasti piekūnveidigo kārtas) putns.
- plēsējdzīvnieks Plēsīgs dzīvnieks (parasti plēsējs, piekūnveidīgo kārtas putns).
- leopards Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām. Pantera.
- pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
- čūskērglis Plēsīgs vanagu dzimtas putns.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
- racējlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis.
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, lapsenes, sirseņi. Šīs dzimtas kukaiņi.
- skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
- jātnieciņš Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- Iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) - par šķidrumu. Būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi. Plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
- varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
- Piebalsu polifonija Polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- upesvēži Posmkāju tipa vēžu klases dzimta, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- ekstremitātes Posmotas, kustīgas (dzīvnieka) ķermeņa piedevas.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- pretprasība Prasība, ko izvirza kādas citas prasības.
- pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes. Arī kopēt.
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotajā, kvalitātes u. tml. apzīmējumu.
- korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļa prelūdija.
- Korāļa prelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļprelūdija.
- Korāļa prelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļprelūdija.
- melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
- Rotas lieta Priekš mets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- priekšvāks Priekšējais (grāmatas, žurnāla u. tml.) vāks.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai). Arī rotas lieta.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotas lieta.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Deltas no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- sudrabegle Priežu dzimtas (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
- duglāzija Priežu dzimtas koks ar vērtīgu koksni.
- baltegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos.
- dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos. Baltegle.
- priede Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
- egle Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- lapegle Priežu dzimtas vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- mērkaķis Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- lemurs Primātu kārtas puspērtiķis.
- Alpu vijolītes Prīmulu dzimtas daudzgadīgi augi. Ciklamenas.
- ciklamena Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Alpu vijolīte.
- Alpu vijolīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Ciklamena.
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām.
- gaiļbiksītes Prīmulu dzimtas lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
- vairodzene Prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā.
- krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
- metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
- aizsargreakcija Process, tas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piemēram, no inficēšanās, saslimšanas).
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
- robots Programmējams automāts, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka darbību.
- Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- Darba zīmējumi (arī rasējumi) Projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).
- pārprojicēt Projicēt (piemēram, attēlu) uz citas pamatnes, ekrāna u. tml.
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību. Šīs sektas locekļi.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- iespaids Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa ārējās pasaules lietas un parādības.
- apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- Emocionāls stāvoklis Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
- karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
- histērija Psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
- izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
- izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
- koncerts Publisks (skaņdarbu, arī daiļdarbu, horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
- Raibpēdainā kārklu pūcīte Pūcīšu dzimtas tauriņš.
- ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
- apogs Pūčveidīgo kārtas putns.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- pekelēties Pukoties, gainoties. Vākt kopā mantas.
- Čaklo roku pulciņš Pulciņš, kurā skolēni mācās izgatavot dažādas praktiskas lietas.
- vibropulēšana Pulēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis Pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ, rāda nepareizu laiku.
- lobēlija Pulkstenīšu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms vai krūms.
- operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml. vadīšanai, apkalpošanai.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega). Purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
- purvciprese Purvciprešu dzimtas koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
- kriptomērija Purvciprešu dzimtas mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
- pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
- pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
- slaidpirkstainis Puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks, kam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- lori Puspērtiķu dzimta (Āfrikā, Dienvidāzijā), kuras pārstāvjiem ir biezs, mīksts apmatojums. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Pūšot uzvirzīt uz kādas vietas.
- flamingi Putnu kārta (parasti tropu zemēs), pie kuras pieder putni ar garu kaklu, līku knābi un garām kājām. Šīs kārtas putni.
- gārgaļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale). Šīs kārtas putni.
- pelikānveidīgs Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis). Šīs kārtas putni.
- pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu. Šīs kārtas putni.
- dzērvjveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste. Šīs kārtas putni.
- dzeņveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš). Šīs kārtas putni.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
- baložveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, baloži, ūbeles. Šīs kārtas putni.
- dzegužveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, dzeguze. Šīs kārtas putni.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
- pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
- stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
- dūkurveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu. Šīs kārtas putns.
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis). Šīs kārtas putni.
- zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
- puveši Pūžņi. Strutas.
- revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
- translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas. Signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas par dažiem putniem.
- trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
- smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram par vēju). Atskanēt šādām skaņām.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām). Atskanēt šādām skaņām.
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi). Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)). Atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- raudāt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- raudāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem). Riet smalkā balsī.
- trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas. Riet smalkā balsī.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas). Atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni). Atskanēt šādam troksnim.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
- sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos. Arī vēlēties, ilgoties.
- sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm). Klusu maut.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi). Atskanēt šādām skaņām.
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
- ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm). Gāgināt.
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- šļirkstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- smaidīt Radīt sēļos daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
- gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
- zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- izrētot Radīt viscaur brūces, rētas.
- saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
- Visi ceļi pavērti (arī vaļa) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Brāļu tautas Radniecīgas tautas.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- Zaigojošais kārklu raibenis Raibeņu dzimtas tauriņš.
- radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija.
- radiopelengācija Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru. Radiopeilēšana.
- Rakstāmās lietas Rakstāmlietas.
- saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums. Rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi). Attiecīgais dokuments.
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- grāmata Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums. Arī literatūra (1).
- feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas. Attiecīgais publicistikas žanrs.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
- vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem) rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- krokodils Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā).
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā savienotas ar locīklu.
- mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) - par skaņu, fonēmu.
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- atsperrati Rati, kuru kulba un riteņu asis ir savienotas ar atsperēm.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
- pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
- producēt Ražot (kādas noteiktas preces). Radīt kādā procesā (piemēram, vielas).
- militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
- jehovieši Reakcionāra kristiešu sekta (ar centru Amerikas Savienotajās Valstīs), kas prasa cilvēku upurus pestīšanas labā. Šīs sektas locekļi.
- panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- murgi Rēgaini, fantastiski izdomājumi.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs), kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi. Šīs sektas locekļi.
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
- sektants Reliģiskas sektas loceklis.
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas piekritējs, republikas aizstāvis.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
- aizgāds Rezerves (naudas, mantas, pārtikas) krājums.
- distance Rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
- kārija Riekstkoku dzimtas krāšņumkoks.
- riekstkoks Riekstkoku dzimtas vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem.
- Ziemas riepas Riepas, kas piemērotas ziemas apstākļiem, braukšanai pa sniegu un ledu.
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- laipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- Domu pavediens Risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
- rītsvārki Ritasvārki.
- Rīta svārki Rītasvārki.
- Rīta svārki Rītasvārki.
- virssvārks Rītasvārki.
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
- rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- romieši Romas pilsētas iedzīvotāji.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
- kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām). Karama rotas lieta.
- rotnieks Rotas komandieris.
- ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
- klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot. Arī sprādze.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- auskari Rotas lietas, ko piestiprina pie ausīm.
- rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
- skreja Rotējošs iekārtas elements (kādu materiālu) sasmalcināšanai un sajaukšanai.
- ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
- aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar oranžkrāsas augļiem.
- persiks Rožu dzimtas augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem).
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- avene Rožu dzimtas augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām.
- aronija Rožu dzimtas augs ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām.
- vārnkāja Rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām.
- rožzieži Rožu dzimtas augs.
- kazbārdis Rožu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros.
- kaulene Rožu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (ēnainos mežos un krūmājos) ar spilgti sarkaniem augļiem.
- čužas Rožu dzimtas dekoratīvi krūmi ar dzelteniem ziediem.
- sakura Rožu dzimtas dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros. Japāņu ķirsis.
- henomele Rožu dzimtas dekoratīvs krūms.
- maijrozīte Rožu dzimtas dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
- mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām.
- mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā).
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem.
- korinte Rožu dzimtas krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
- krūmcidonija Rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem.
- cidonija Rožu dzimtas krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
- lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
- kazene Rožu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām.
- vilkābele Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
- miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri. Šīs dejas mūzika.
- lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
- pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
- Bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- Sausais apmetums Rūpnieciski izgatavotas ģipša plātnes.
- Sausais apmetums Rūpnieciski izgatavotas ģipša plātnes.
- jauda Rūpnieciski izmantojami objekti - mašīnas, tehnoloģiskas iekārtas, rūpnīcas.
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbrijlīdaku dzimtas zivs (Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
- sloka Rūsganbrūns tārtiņveidīgo kārtas naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
- Vienvirziena izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
- Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas auduma veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
- Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
- mandarīns Rūtu dzimtas citrusu augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem.
- korķkoks Rūtu dzimtas vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
- arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- klubs Sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktu aprindu, vienas profesijas, arī kopīgu idejisku interešu cilvēkus, lai organizētu kopīgus pasākumus. Kultūras un izglītības iestāde komunistiskās audzināšanas darbam, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai.
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
- Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
- Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
- panslāvisms Sabiedriski politisks ekspansionistisks virziens (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
- Tabulas lejasgals (arī lejasdaļa) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
- plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm).
- kokons Sacietējuša atdalījuma apvalks, kurā ieslēgtas, piemēram, skropstiņtārpu, slieku, dažu kukaiņu, olas.
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pārstādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) citas operācijas veikšanai.
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
- kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- paunāt Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
- paunāties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās. Aizsargtituls.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību. Tāds, kas kustas, attīstās.
- mantisks Saistīts ar mantu (1), tai raksturīgs. Saistīts ar mantas (1) valdījumu, tam raksturīgs.
- metasomatisks Saistīts ar metasomatismu, tam raksturīgs.
- metastātisks Saistīts ar metastāzi, tai raksturīgs.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- nekapitālistisks Saistīts ar pāreju no pirmskapitālistiskās iekārtas uz sociālismu bez kapitālistiskās stadijas, šādai pārejai raksturīgs.
- auksts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, - saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas. Saistīts ar kādu tautu.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautas saimniecību.
- sociālistisks Saistīts ar sociālismu (2), tam raksturīgs. Tāds, kurā tiek paustas sociālisma idejas.
- tautfrontisks Saistīts ar tautas fronti, tai raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās).
- stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko, saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- (Pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Kā mietu (arī olekti) norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- Kā mietu (arī olekti) norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- Kā olekti (arī mietu) norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Saldu dusu! arī Dusi Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- Rokā nedreb (arī nenodreb) Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- Raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
- Raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
- Kā vajāts zvērs (arī noziedznieks) Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- Kā vajāts zvērs Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- Sirds pielīst Saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
- Amats rokā Saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
- Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
- Skola rokā Saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Sirds (vai) plīst pušu Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- (Visi) gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (Visi) gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- Visi gali ūdenī Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja it ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds sasilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds (arī sirdī) silst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds (sa)silst (arī iesilst) Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds saviļņojas Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
- Sirds iedegas Saka, ja izraisās spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
- Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
- Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
- Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
- Grauž (kā) ķirmis Saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera.
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Auksts pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Auksts pārskrien pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Auksts pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- Aukstas pēdas Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- Auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) Saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- Papēži deg Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Čigānu (arī čigāna) dzīve Saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas.
- Kas bijis, bijis Saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
- (Sa)metas kauns Saka, ja pārdzīvo kauna jūtas. Saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
- Smacē kauns Saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas. Saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
- Sirds pielīst Saka, ja pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
- Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Sirds iedegas Saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
- Dur kā ar adatām (arī ar nazi) Saka, ja sajūt adatas vai naža dūrieniem līdzīgas sāpes.
- Dur kā ar nazi (arī ar adatām) Saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes.
- Sirds nodreb (retāk notrīc, notrīs) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds iedrebas (retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Acis reibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Tā man (tev, jums, viņam) vajag! Saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
- Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis.
- liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša.
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- Plikas (arī atkailinātas) saknes Saknes, kas nav segtas ar augsni.
- Plikas (arī atkailinātas) saknes Saknes, kas nav segtas ar augsni.
- pamatslimība Sākotnējā slimība, kas izraisījusi citas slimības, galvenā no slimībām, ar kurām kāds vienlaicīgi slimo.
- piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni. Sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- Piesēsties pie grāmatas Sākt mācīties no grāmatas. Sākt lasīt.
- iemīlēt Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
- sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot. Kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī stiutas lielākā daudzumā.
- sastrutot Sākt strutot. Kļūt tādam, no kā izdalos strutas lielākā daudzumā.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
- kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- apkraut Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- Apkraut visas malas Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni.
- lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne.
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
- loceklītis Saliktas vārpas sastāvdaļa, pie kuras veidojas vārpiņas.
- hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni.
- Kvalitatīvā analīze Saliktas vielas sastāva pētīšana, tās elementu noteikšana.
- cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.).
- sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sega Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
- sīklopi Samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas).
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- lumbago Sāpes mugurā jostasvietā.
- vaina Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
- ziepjukoks Sapindu dzimtas koks ar viendzimuma ziediem.
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- Lasīt dvēselē Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lasīt dvēselē (retāk sirdī) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- veidvirpošana Sarežģītas formas (piemēram, izliektu, ieliektu) virsmu, detaļu virpošana (ar veidgriežņiem, kopējamām ierīcēm u. tml.).
- varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas. Arī jezga (2).
- smilšlapsene Sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- gaile Sārtas gaismas atspīdums.
- sapaunāt Sasaiņot, sakravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
- sapaunāties Sasaiņot, sakravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
- sadarbība Saskaņota (piemēram, iekārtas, ierīces, to daļu) savstarpēja darbība.
- apgult Saslimt tā, ka jāgulstas gultā.
- nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
- notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt. Sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
- kakls Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
- kakliņš Sašaurināta, neliela (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā pēc apjoma, laika, vietas).
- noķert Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). Notvert (1).
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- trāpīt Sauļot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā.
- sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- savākties Savākt savas mantas. Arī sakravāties.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- dzija Savērptas (vilnas vai tai līdzīgas izejvielas) šķiedras.
- kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
- ziepjusakne Savienojumā «ārstniecības ziepjusakne»: Latvijā augošs neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā.
- asarveidīgs Savienojumā «asarveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
- lukturītis Savienojumā «kabatas lukturītis»: neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce. Kabatas laterna.
- lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
- saeima Savienojumā «Latvijas Tautas saeima»: likumdošanas varas orgāns Latvijā (1940. gadā no 21. jūlija līdz 25. augustam, kad tas sevi pasludināja par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstāko Padomi).
- līdakveidīgs Savienojumā «līdakveidīgās zivis»: īsto kaulzivju virskārtas kārta, kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
- morganātisks Savienojumā «morganātiska laulība»: laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kartes privilēģijas (feodālismā).
- mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
- olimpisks Savienojumā «olimpiskās spēles»: visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- staipeknītis Savienojumā «palu slaipeknītis»: staipekņu dzimtas augs ar nelieliem ložņājošiem dzinumiem, adatveida lapām.
- peļveidīgs Savienojumā «peļveidīgie grauzēji»: grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji. Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- platspīļu Savienojumā «platspīļu vēzis»: vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles. Upes vēzis.
- virsis Savienojumā «sila virsis» - eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
- svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
- uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- vajāšana Savienojumā «vajāšanas mānija»: slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- otrais Savienojumā «viens otrs»: tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms. Dažs (3), kāds (8).
- auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- cūciņa Savienojumā ar «jūras»: neliels grauzēju kārtas dzīvnieks.
- pakārt Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- uzkārt Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- beigt Savienojumā ar «mūžs», «gaitas» u. tml.: mirt. Pavadīt pēdējo mūža posmu.
- ierādītājs Savienojumā ar «vieta». Darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas.
- ātrums Savienojumā ar «zibens», «bultas», «vēja» u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
- dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
- aprīlis Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- augusts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- decembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- februāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- janvāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- jūlijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- jūnijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- maijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- marts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- novembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- oktobris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- septembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai. Laktācija.
- ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
- grāmatiņa Savienojumos «kabatas grāmatiņa», «piezīmju grāmatiņa»: neliela formāta piezīmju klade, bloks.
- rēzus Savienojumos «rēzus makaks», arī «rēzus pērtiķis»: samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
- iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
- sabloķēt Savienot noteiktā kompleksā, sistēmā, blokā (piemēram, celtnes, ierīces, iekārtas).
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- Pārveduma rublis Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu kolektīvā valūtas vienība.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburains zars, stumbrs.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus. Šādi tehniskie līdzekļi, to kopums. Attiecīgā tautas saimniecības nozare.
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
- pārliecināties Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- sektants Sektas (2) pārstāvis.
- gavote Sena franču tautas deja.
- gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
- mizete Sena pastorāla franču tautas deja. Šīs dejas mūzika.
- rūna Sena somu, kārēju, igauņu tautasdziesma.
- amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā (no 1890. gada līdz 1893. gadam).
- semīti Senas rautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
- Lapiņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
- nimfa Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa.
- antikvitātes Senlietas. Senatnes pieminekļi.
- Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu.
- Ganu rags (arī taure) Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- Ganu rags Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- Ganu taure (arī rags) Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
- heksahords Sešu pakāpju skaņurinda (sekstas apjomā).
- sētmala Sētas (1) mala. Sētas tuvākā apkārtne.
- sētdurvis Sētas durvis.
- slitenis Sētas miets, zediņš.
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko). Arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens. Ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu.
- korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai. Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
- ņieburs Sieviešu apģērba, gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā).
- kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
- meita Sieviete - tautas, kolektīva u. tml. locekle.
- zvans Signālierīce, kas darbināta rada noteiktas frekvences skaņas.
- signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
- ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci.
- izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- izšņukurēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
- samuraji Sīko feodāļu kārta (Japānā no 12. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Šīs kārtas pārstāvji.
- birģeris Sīkpilsonis, mietpilsonis. Arī pilsētas buržujs.
- moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
- knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
- ods Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
- pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- spožlapsenīte Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās.
- trihogramma Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās. Spožlapsenīte.
- vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- miģele Sīks, vārīgs divspārņu kārtas kukainis ar garām kājām.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis. Asinssūcējs sikspārnis.
- naktssikspārņi Sikspārņu kārtas ģints. Šīs ģints dzīvnieki.
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
- siltasinīgs Siltasiņu.
- termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- sardīne Siļķu dzimtas zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- salaka Siļķveidīgo kārtas zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju.
- siļķe Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, brētliņas, sardīnes.
- alata Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta.
- pelede Siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu.
- pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā.
- poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku.
- sīpoldārzeņi Sīpolu dzimtas dārzeņi, kam ir sīpols (3).
- sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- Miglas sirēna (arī svilpe, taure) Sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- Miglas sirēna (arī svilpe, taure) Sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
- galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
- vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
- skaida Sita (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
- vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- daiļums Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
- krāšņums Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda kādas sadalītas vienības vienādo daļu skaitu.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Skaitāmie kauliņi.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- krokuss Skalbju dzimtas augs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- skalbe Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem.
- īriss Skalbju dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem. Skalbes.
- frēzija Skalbju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- pamatskaņa Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa, pamatpakāpe.
- pamatpakāpe Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa. Pamatskaņa (2).
- pamattonalitāte Skaņdarba galvenā tonalitāte, kurā tas parasti sākas un beidzas.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- balāde Skaņdarbs ar episki dramatisku vai fantastisku raksturu.
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- Nenoturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu.
- Noturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
- Noturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
- mediante Skaņkārtas trešā vai sestā pakāpe.
- ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
- Simetriskās skaņkārtas Skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
- Skaņu skala Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
- daglīši Skarblapju dzimtas augi ar asām lapām un ziliem vai sārtiem ziediem.
- lipene Skarblapju dzimtas augs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem.
- lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
- neaizmirstule Skarblapju dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos.
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera.
- rinda Skatītāju zāles vietu kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē), kuras ir sakārtotas vienā līnijā.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- raksturtēlotājs Skatuves mākslinieks, kura dotības ir piemērotas raksturtēlu atveidei.
- noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
- skolasgaitas Skolas gaitas.
- lanckas Skrandas, driskas, lupatas, lanckari.
- lanckari Skrandas, driskas, lupatas.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās.
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzskrūvēt Skrūvējot, griežot (iekārtas, lences) vadības elementu, panākt, ka (kas) uzvirzās augšā.
- lentzivs Slaida asarveidīgo kārtas zivs ar tumši plankumotu mugurpusi un sāniem, dzeltenīgi baltu vēderu, garu muguras un anālo spuru. Islandes lentzivs.
- salate Slaida, ātraudzīga karpu dzimtas saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu.
- omulis Slaida, no sāniem saplacināta lašu dzimtas zivs.
- dzeguze Slaids dzegužveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- vakarlēpis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Lēlis.
- lēlis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Vakarlēpis.
- stiebrlapsene Slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos.
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos.
- laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
- sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai.
- ūdensslēpes Slēpes, kas ir konstruētas tā, lai ar tām varētu pārvietoties pa ūdens virsu.
- Speciālās slēpes Slēpes, kas ir paredzētas kādas kravas pārvietošanai.
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- Zirgu šņabis Sliktas kvalitātes degvīns.
- Zirgu šņabis Sliktas kvalitātes degvīns.
- ēna Sliktas pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā).
- priekšslimība Slimība, kas noris pirms citas slimības. Slimība sākotnējā formā.
- Somatiskās slimības Slimības, kas ir saistītas ar somu [2].
- Nervu slimības Slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- Nervu slimības Slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- Vajāšanas mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam rakstuīgas nepamatotas bailes no kā.
- vibroslīpēšana Slīpēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- briljants Slīpēts dimants, ko izmanto rotas lietām.
- slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
- Slotas kāts Slotaskats.
- Slotas kāts Slotaskāts.
- piesis Smails, tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
- rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
- kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi. Apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
- rambuljē Smalkvilnas aitu šķirne (merīnaitas tips). Šīs šķirnes aita.
- piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- Kvarca smiltis Smiltis, kas ir sevišķi bagātas ar kvarcu.
- Kvarca smiltis Smiltis, kas sevišķi bagātas ar kvarcu.
- zilonis Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.
- Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
- Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
- banka Sociālistiskajās valstīs - valsts kredīta iestāde, kas koncentrē brīvos naudas līdzekļus, kreditē un finansē uzņēmumus, organizē naudas norēķinus un maksājumus tautas saimniecībā, regulē naudas apgrozību.
- sarkans Sociālistiskās revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
- Pārveduma rublis Sociālistisko valstu valūtas vienība.
- nometinājums Soda veids - notiesātā izraidīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un viņa nometināšana noteiktā apvidū, arī aizliegums dzīvot noteiktā apvidū.
- pārmācīt Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
- Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
- Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
- uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- bolero Spāņu tautas deja. Šīs dejas mūzika.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- Korektūras zīmes Speciālas, nosacītas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
- peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
- Naglu kurpes Speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
- Naglu kurpes Speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
- regulētājs Speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats. Amats, arods.
- pantomīma Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem. Uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas. Stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- spiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi, jūtas u. tml.).
- pārspēt Spēj būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes). Spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
- kļaut Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
- nospiest Spiežot (kādu) lejup, panākt, ka (tas) noguļas, nosēžas, notupjas.
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām. Būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju.
- zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm. Būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- Vītas (arī vītņu, riņķa) kāpnes (arī trepes) Spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- Vītņu (arī vītas, riņķa) kāpnes (arī trepes) Spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- Riņķa kāpnes Spirāles formā veidotas kāpnes.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- pārspolēt Spolējot pārtīt (ko uztītu uz citas spoles).
- mešana Sporta disciplīna - sporta rīka (šķēpa, diska, granātas, vesera) raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
- turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- skeitbords Sporta un atpūtas veids - braukšana ar skrituļdēli.
- skibobs Sporta un atpūtas veids - braukšana ar šādu sporta rīku.
- Ugunsdzēsības lietišķais sports Sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- Absolūtais čempions Sportists, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs. Nosaukums, ko piešķir pirmās vietas ieguvējam šādās sacensībās.
- Kaujas lādiņš Sprāgstvielas, kas iepildītas šāviņā.
- Kaujas lādiņš Sprāgstvielas, kas ir iepildītas šāviņā.
- sprakšķis Sprakšķu dzimtas vabole, kuras kāpuram ir iedzeltens, posmots, ciets ķermenis.
- stagars Stagarveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dzeloņi muguras spuras priekšā.
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to.
- dumpis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu.
- stārķis Stārķveidīgo kārtas putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
- gārnis Stārķveidīgs kārtas putns (nedaudz mazāks par stārķi).
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Savienības līgums Starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2). Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
- tumsa Stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs. Pretstats: nekārtība.
- tuvība Stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams.
- dīkstāve Stāvoklis, kad (mašīnas, ierīces) netiek izmantotas darba laikā.
- pārmantotība Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
- divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī), parasti ar vienlīdzīgām tiesībām, tiek lietotas vairākas vai daudzas valodas.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
- bezvalstniecība Stāvoklis, kad cilvēks nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- dižciltība Stāvoklis, kad dzīvniekam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un tas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- miers Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
- invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- reibums Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
- Suspendēts stāvoklis Stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
- gāgas Stieptas (parasti zosu) balss skaņas.
- gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas.
- Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam).
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
- Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- sterlete Storveidīgo kārtas līdz 16 kilogramiem smaga saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
- store Storveidīgo kārtas zivs ar lielu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
- knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- kalpot Strādāt algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Būt ierēdnim.
- dienēt Strādāt par kalpu, kalponi. Kalpot (pie privātas personas).
- viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kulstīt Strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
- kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pašķidru masu), lai radītu putas.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- uzkult Strauji maisot, panākt, ka rodas, izveidojas (putas).
- sakult Strauji maisot, panākt, ka, piemēram, kādā vielā rodas (kas, parasti putas).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
- burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku. Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- šņuksts Straujš, īslaicīgs kakla, sejas muskuļu sasprindzinājums (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko pavada samērā skaļa elpa, neartikulētas balss skaņas.
- apakšstraume Straume, kas plūst zem kādas citas straumes.
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- apakšstrāva Strāva, straume, kas plūst zem kādas citas strāvas, straumes.
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- strihnīnkoks Strihnīnaugu dzimtas koks vai krūms.
- posa Strutas, pūžņi (acīs).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- empiriokriticisms Subjektīvā ideālisma novirziens (19. gadsimta beigās), kas noliedz materiālās pasaules objektīvo eksistenci un uzskata lietas par apziņas parādībām, par sajūtu kompleksiem. Pozitīvisma paveids - mahisms.
- mahisms Subjektīvā ideālisma novirziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu un objektu un nonāk solipsismā.
- Absolūtās tiesības Subjektīvas tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, autortiesības), kuras ir vērstas pret jebkuru personu, kas aizskar šīs tiesības.
- rauda Sudrabbalta karpu dzimtas saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- Sētas suns Suns, ko izmanto galvenokārt mājas sargāšanai un kas parasti nepieder pie noteiktas šķirnes.
- paviāns Suņgalvas pērtiķis, kam raksturīgs garš purns un spilgtas krāsas sacietējumi uz sēžas.
- kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
- suns Suņu dzimtas mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme. Mājas suns.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli - riekstiņu.
- griķi Sūreņu dzimtas viengadīga vasarāju nezāle.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- adresēt Sūtīt, nosūtīt pēc noteiktas adreses.
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
- Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu, tiesisko kārtību. Iekšlietas.
- Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
- Svaru stienis Svarcelšanas rīks - stienis ar diviem noteiktas masas elementiem galos.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- Miglas svilpe (arī sirēna, taure) Svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- kolibri Svīrveidīgo putnu apakškārta (Amerikā), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām (pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem). Šīs apakškārtas putns.
- Juku jukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības.
- jukjukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības. Juku jukām.
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu.
- karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotas debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
- spalva Šāds priekšmets kopā ar kātu, kurā tas ir iestiprināts.
- Tautas dziesma Šāds skaņdarbs tautas mūzikā.
- šahtinieks Šahtas (1) strādnieks.
- stāvceplis Šahtas krāsns (kādu materiālu, parasti čuguna) kausēšanai.
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli. Provansas bungas.
- liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- kakao Šī koka sēklas (pupas). Pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas.
- kafija Šī koka vai krūma sēklas (pupiņas). Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas. Šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
- tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas. Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
- signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
- sisenis Šīs apakškārtas kukainis.
- biezlapji Šīs dzimtas augi.
- sapindi Šīs dzimtas augi.
- rubija Šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu. Rubiju madara.
- akmeņlauzītes Šīs dzimtas augs.
- ūdensmērītājs Šīs dzimtas blaktis.
- žņaudzējčūska Šīs dzimtas čūska.
- lācis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti brūnais lacis).
- briedis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti staltradzis).
- mērkaķis Šis dzimtas dzīvnieks.
- ronis Šīs dzimtas dzīvnieks.
- sikspārnis Šīs dzimtas dzīvnieks.
- valzirgs Šīs dzimtas dzīvnieks.
- vērsis Šīs dzimtas ģints, kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri). Šīs ģints dzīvnieki.
- mārīte Šīs dzimtas kukainis.
- pūcīte Šīs dzimtas kukainis.
- smecernieks Šīs dzimtas kukainis.
- zīdtauriņš Šīs dzimtas kukainis.
- slieka Šīs dzimtas tārps.
- zilenītis Šīs dzimtas tauriņi.
- baltenis Šīs dzimtas tauriņš.
- sprīžotājs Šīs dzimtas tauriņš.
- samarieši Šīs etniskās grupas un reliģiskās sektas piederīgais.
- krelles Šīs kaklarotas atsevišķas detaļas.
- sikspārnis Šīs kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar vidēji lielām ausīm un samērā platiem spārniem.
- valis Šīs kārtas dzīvnieks.
- prusaks Šīs kārtas kukainis.
- tauriņš Šīs kārtas kukainis.
- termīts Šīs kārtas kukainis.
- vabole Šīs kārtas kukainis.
- Bikšainais apogs Šis kārtas putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam.
- baškīri Šis tautas piederīgais.
- etruski Šis tautas piederīgais.
- jakuti Šis tautas piederīgais.
- korejieši Šis tautas piederīgais.
- korsikāņi Šis tautas piederīgais.
- tadžiki Šis tautas piederīgais.
- abhāzi Šīs tautas piederīgais.
- adigejieši Šīs tautas piederīgais.
- afgāņi Šīs tautas piederīgais.
- albāņi Šīs tautas piederīgais.
- angļi Šīs tautas piederīgais.
- armēņi Šīs tautas piederīgais.
- azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
- baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
- bulgāri Šīs tautas piederīgais.
- burjati Šīs tautas piederīgais.
- čehi Šīs tautas piederīgais.
- čigāni Šīs tautas piederīgais.
- čukči Šīs tautas piederīgais.
- čuvaši Šīs tautas piederīgais.
- dāņi Šīs tautas piederīgais.
- ebreji Šīs tautas piederīgais.
- ēģiptieši Šīs tautas piederīgais.
- franči Šīs tautas piederīgais.
- frīģieši Šīs tautas piederīgais.
- grieķi Šīs tautas piederīgais.
- gruzīni Šīs tautas piederīgais.
- holandieši Šīs tautas piederīgais.
- horvāti Šīs tautas piederīgais.
- igauņi Šīs tautas piederīgais.
- inguši Šīs tautas piederīgais.
- īri Šīs tautas piederīgais.
- islandieši Šīs tautas piederīgais.
- itālieši Šīs tautas piederīgais.
- japāņi Šīs tautas piederīgais.
- kabardieši Šīs tautas piederīgais.
- kalmiki Šīs tautas piederīgais.
- karačaji Šīs tautas piederīgais.
- karakalpaki Šīs tautas piederīgais.
- karēļi Šīs tautas piederīgais.
- kazahi Šīs tautas piederīgais.
- keti Šīs tautas piederīgais.
- ķīnieši Šīs tautas piederīgais.
- kirgīzi Šīs tautas piederīgais.
- komi Šīs tautas piederīgais.
- krievi Šīs tautas piederīgais.
- kubieši Šīs tautas piederīgais.
- kurdi Šīs tautas piederīgais.
- lapi Šīs tautas piederīgais.
- latvieši Šīs tautas piederīgais.
- lezgīni Šīs tautas piederīgais.
- lietuvieši Šīs tautas piederīgais.
- maiji Šīs tautas piederīgais.
- maķedonieši Šīs tautas piederīgais.
- malagasi Šīs tautas piederīgais.
- malajieši Šīs tautas piederīgais.
- mandžūri Šīs tautas piederīgais.
- mansi Šīs tautas piederīgais.
- marieši Šīs tautas piederīgais.
- marokāņi Šīs tautas piederīgais.
- meksikāņi Šīs tautas piederīgais.
- melnkalnieši Šīs tautas piederīgais.
- moldāvi Šīs tautas piederīgais.
- mordvieši Šīs tautas piederīgais.
- nanaji Šīs tautas piederīgais.
- ņenci Šīs tautas piederīgais.
- norvēģi Šīs tautas piederīgais.
- nūbieši Šīs tautas piederīgais.
- osetīni Šīs tautas piederīgais.
- palestīnieši Šīs tautas piederīgais.
- paragvajieši Šīs tautas piederīgais.
- persieši Šīs tautas piederīgais.
- peruieši Šīs tautas piederīgais.
- poļi Šīs tautas piederīgais.
- polovcieši Šīs tautas piederīgais.
- portugāļi Šīs tautas piederīgais.
- rumāņi Šīs tautas piederīgais.
- sāmi Šīs tautas piederīgais.
- serbi Šīs tautas piederīgais.
- sīrieši Šīs tautas piederīgais.
- skoti Šīs tautas piederīgais.
- slovaki Šīs tautas piederīgais.
- slovēņi Šīs tautas piederīgais.
- somālieši Šīs tautas piederīgais.
- somi Šīs tautas piederīgais.
- sorbi Šīs tautas piederīgais.
- spānieši Šīs tautas piederīgais.
- šumeri Šīs tautas piederīgais.
- tibetieši Šīs tautas piederīgais.
- tunisieši Šīs tautas piederīgais.
- turki Šīs tautas piederīgais.
- turkmēņi Šīs tautas piederīgais.
- tuvieši Šīs tautas piederīgais.
- udmurti Šīs tautas piederīgais.
- ukraiņi Šīs tautas piederīgais.
- ungāri Šīs tautas piederīgais.
- urugvajieši Šīs tautas piederīgais.
- uzbeki Šīs tautas piederīgais.
- vācieši Šīs tautas piederīgais.
- velsieši Šīs tautas piederīgais.
- venecuēlieši Šīs tautas piederīgais.
- vepsi Šīs tautas piederīgais.
- vjetnamieši Šīs tautas piederīgais.
- voti Šīs tautas piederīgais.
- zviedri Šīs tautas piederīgais.
- sumeri Šīs tautas piederīgais. Šumers (2).
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- mazuts Šķidrs produkts, kas paliek pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas.
- Manilas kaņepes Šķiedra, ko iegūst no Filipīnu salās kultivētas banānu sugas.
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pāršķirt Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu).
- atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
- dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- Kombinētā štance Štance, kurā apvienotas vairākas operācijas.
- Kombinētā štance Štance, kurā apvienotas vairākas operācijas.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
- Svaigā veidā Tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- kūleniski Tā (piemēram, krist), ka pārmetas pār galvu.
- pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
- Zemvēja puse Tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrdoas vēja piepūstās buras.
- Virsvēja puse Tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
- Uz (kāda) vārda Tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- gaume Tā, ka atbilst kādas tautas ēdiena receptei.
- No sirds uz sirdi Tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta. Tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
- sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
- Brīvās vārsmas Tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- cietlapains Tāds (augs), kam ir cietas lapas.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- bakurētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas.
- sārtlūpis Tāds (cilvēks), kam ir sārtas lūpas.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
- bezmugurkaula Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cēls, cēlsirdīgs.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cildens.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- garlaicīgs Tāds (laika posms), kurā nav saistošu notikumu, interesantas nodarbošanās.
- iejūtīgs Tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.).
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
- brīnums Tāds (priekšmets), kam ir neparastas spējas, īpašības.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- punktēts Tāds (ritms), kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
- cits Tāds (tas), kas ir ļoti atšķirīgs vai pavisam pretējs (gaidītajam, parastajam).
- agrākais Tāds (tas), kas ko paveicis, kur ieradies u. tml. agrāk (1).
- Diatonisks stils Tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- dārgs Tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības Bagāts, dārgs, grezns.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
- mākoņains Tāds, kad debesis ir segtas ar mākoņiem (par laikapstākļiem).
- mākoņains Tāds, kad debesis ir segtas ar mākoņiem (par laikposmu).
- nemierīgs Tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas. Tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām.
- bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka. Tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- olveida Tāds, kam ir (parasti vistas) olas forma, veids.
- adatveida Tāds, kam ir adatas veids, forma Tāds, kas līdzīga adatai.
- salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.). Balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
- sabiedrisks Tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
- cirtains Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi. Dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- garskropstains Tāds, kam ir garas skropstas (parasti par acīm).
- izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- varens Tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību). Ļoti labs, lielisks.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē. Arī mācīts (2).
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
- komētveida Tāds, kam ir komētas forma, veids.
- izsmalcināts Tāds, kam ir laba gaume, ļoti labas manieres, izkoptas spējas.
- pieredzējis Tāds, kam ir labas praktiskajā darbībā iegūtas zināšanas, iemaņas.
- lāpstiņveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids (par maziem priekšmetiem). Lāpstveida.
- lāpstveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids.
- lāpstains Tāds, kam ir lāpstas (2).
- nelīdztiesīgs Tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- nelīdztiesisks Tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem). Nelīdztiesīgs.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristāltīrs (3).
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
- mazturīgs Tāds, kam ir maz mantas.
- melncirtains Tāds, kam ir melnas vai ļoti tumšas cirtas.
- melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem.
- melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi. Melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem.
- mīkstlapains Tāds, kam ir mīkstas lapas (par augiem).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (par platību, telpu). Ierobežots.
- ierobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas.
- ciets Tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem).
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
- sinklināls Tāds, kam ir ovāls vai apaļš lēzens ieliekums (par planētas garozas slāni).
- manierīgs Tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1).
- pastveida Tāds, kam ir pastas veids.
- pelēkrūtains Tāds, kam ir pelēkas rūtis. Pelēks ar citas krāsas rūtīm (par audumu, tā izstrādājumu).
- pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras. Pelēks ar citas krāsas svītrām.
- pelēkplankumains Tāds, kam ir pelēki plankumi; pelēks ar citas krāsas plankumiem.
- pelēkraibs Tāds, kam ir pelēki raibumi. Pelēks ar citas krāsas raibumiem.
- platacains Tāds, kam ir platas acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platausu Tāds, kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem).
- platlapu Tāds, kam ir platas lapas (par augiem).
- platlapains Tāds, kam ir platas lapas (par augiem). Platlapu.
- platspīļu Tāds, kam ir platas spīles (parasti par darbarīkiem).
- platzaru Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli).
- platzarains Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli). Platzaru (2).
- platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- skarbs Tāds, kam ir raksturīgas cietas dalās, cieti, asi matiņi (parasti par lakstaugiem). Ciets, ar cietiem, asiem matiņiem (par lakstaugu daļām).
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
- svārstīgs Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Untumains.
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjātas (par psihisku stāvokli).
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums. Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- rētains Tāds, kam ir rētas (1), arī rēta (par cilvēku vai dzīvnieku).
- rētveida Tāds, kam ir rētas forma, veids.
- rētains Tāds, kam ir rētas, arī rēta (par augiem, to daļām).
- rupjš Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
- pasekls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet ierobežots intelekts, intereses, jūtas.
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu). Sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras. Sarkans ar citas krāsas svītrām.
- sarkanraibs Tāds, kam ir sarkani raibumi. Sarkans ar citas krāsas raibumiem.
- sārtspurains Tāds, kam ir sārtas spuras.
- sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras. Sārts ar citas krāsas svītrām.
- sārtplankumains Tāds, kam ir sārti plankumi. Sārts ar citas krāsas plankumiem.
- sīkstšķiedrains Tāds, kam ir sīkstas šķiedras.
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
- grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem). Krāšņs, dekoratīvs.
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas. Arī krāšņs.
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
- šahtveida Tāds, kam ir šahtas (2) forma, veids.
- šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
- šķeltlepu Tāds, kam ir šķeltas lapas (par augiem).
- tumšcirtains Tāds, kam ir tumšas cirtas.
- stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
- šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2). Tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
- stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
- paramagnētisks Tāds, kam ir vāji izteiktas magnētiskās īpašības un pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- vārpstveida Tāds, kam ir vārpstas (2) forma, veids.
- svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
- volūtveida Tāds, kam ir volūtas forma, veids.
- slotveida Tāds, kam ir zaru slotas forma, veids.
- zeltcirtains Tāds, kam ir zeltainas cirtas.
- zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi. Zils ar citas krāsas raibumiem.
- brīnumains Tāds, kam ir, neparastas īpašības, pārdabiskas spējas.
- skropstains Tāds, kam ir, parasti biezas, garas, skropstas (1).
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
- bass Tāds, kam nav apautas kājas (par cilvēku).
- mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
- mazproduktīvs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku produkciju (par dzīvniekiem).
- mazražīgs Tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku ražu (par augiem).
- bezkāju Tāds, kam nav kāju vai kam tās vāji attīstītas.
- bezmantīgs Tāds, kam nav mantas, turības Nemantīgs.
- tols Tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.).
- klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi). Tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteiktas raksturīgas pazīmes.
- gurdens Tāds, kam nav spilgtas izpausmes, tāds, kurā nav rosmes, aktivitātes.
- bālgans Tāds, kam nav spilgtas krāsas. Blāvs (3), neskaidrs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtas krāsas. Tāds, kam nav spilgtuma.
- bezkrāsains Tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas.
- bezšķirnes Tāds, kam nav visu noteiktas šķirnes pazīmju.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
- sajūtīgs Tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas.
- raksturīgs Tāds, kam piemīt spilgti izteiktas īpašības, pazīmes.
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma. Nemantīgs, trūcīgs.
- saturīgs Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
- laimīgs Tāds, kas - pēc tautas ticējumiem - nes veiksmi.
- nelaimīgs Tāds, kas (pēc tautas ticējumiem) ir par cēloni nelaimei.
- piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
- demokrātisks Tāds, kas aptver plašas tautas masas, attiecas uz tām.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas. Arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
- piedauzīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu aizskar pieklājības jūtas, izraisa pretīgumu.
- augstvērtīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām. Augstas kvalitātes. Ar teicamām īpašībām. Ļoti vērtīgs.
- skaists Tāds, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
- trīskārtējs Tāds, kas atkārtotas vai ko atkārto trīs reizes. Trīsreizējs.
- patiess Tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas.
- ārpusējs Tāds, kas atrodas citur, ir no citas vides.
- galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais. Tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
- piezemēs Tāds, kas atrodas pie augsnes virskārtas, tās tuvumā (parasti par augu daļām).
- polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola. Tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmeta, telpas daļām).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem). Tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
- zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš.
- pieplanētas Tāds, kas atrodas, noris planētas tuvumā.
- attāls Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Patāls.
- zemaramkārta Tāds, kas atrodas, noris zem aramkārtas.
- piepilsētas Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo pilsētas tuvumā.
- patāls Tāds, kas atrodas, noris, samērā tālu no kādas vietas. Attāls (1).
- municipāls Tāds, kas attiecas uz pilsētas pašvaldību, pieder pilsētas pašvaldībai.
- sakopot Tāds, kas augot, attīstoties veido noteiktas formas kopumu (par augu daļām).
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- tālīns Tāds, kas dzīvo samērā tālā vietā. Tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tālas vietas.
- tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvīns Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tas, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tāls Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā liels attālums.
- tuvs Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- disciplinēts Tāds, kas ievēro disciplīnu [2]. Tāds kas pieradis pie noteiktas kārtības.
- jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
- krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
- bezformīgs Tāds, kas ir bez noteiktas formas, veida.
- tastāls Tāds, kas ir darbināms, arī veicams ar tastatūru.
- punduris Tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas. Tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, lielumu.
- katastrofāls Tāds, kas ir izraisījis, var izraisīt katastrofu (1). Saistīts ar katastrofu (1), tai raksturīgs.
- katastrofāls Tāds, kas ir izraisījis, var izraisīt katastrofu (2). Saistīts ar katastrofu (2), tai raksturīgs.
- pielāgot Tāds, kas ir izveidojies atbilstoši noteiktas funkcijas veikšanai (par organisma daļām).
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
- šļakatains Tāds, kas ir klāts ar šļakatām. Tāds, kur rodas šļakatas.
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem. Neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs. Pasakains (1). Arī fantastisks.
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu). Tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas. Tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
- turpejošs Tāds, kas ir novietots, veidots virzienā uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas vietas, punkta).
- saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
- metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- mierlaika Tāds, kas ir saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi. Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
- nomināls Tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru). Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- demokrātisks Tāds, kas ir tuvs plašām tautas masām. Tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
- pusādas Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar audeklu, bet muguru un stūrus - ar ādu (par grāmatas iesējumu).
- pusaudekla Tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu).
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu. Tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
- pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
- izpildu Tāds, kas izpilda noteiktas funkcijas, praktiski vada (ko).
- baismīgs Tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas. Tāds, kas izraisa lielas bailes. Briesmīgs, drausmīgs.
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību).
- skaudīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem).
- šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu. Tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
- smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- drūms Tāds, kas izraisa nomācošas izjūtas.
- baigs Tāds, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
- mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē).
- samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām dabā). Tāds, kad parādības dabā izraisa patīkamas izjūtas (par laikposmu).
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas. Arī jauks.
- maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
- tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
- viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- grūtsirdīgs Tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību.
- svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu). Stipri smeldzošs (par sāpēm).
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām). Stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
- mīlestība Tāds, kas izraisa šādas jūtas.
- atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas. Vaļsirdīgs.
- nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības.
- liels Tāds, kas jūtas ļoti pašapzinīgs un izrāda to. Arī lielīgs, uzpūtīgs.
- iedomīgs Tāds, kas jūtas pārāks par citiem un izrāda to.
- krājaizdevu Tāds, kas kārto kredītdarījumus un citas finansiālas operācijas, darbojoties uz kooperatīviem pamatiem (par iestādi, organizāciju).
- veikls Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem). Tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
- veikls Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem). Tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
- drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
- veicīgs Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- zibenīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
- sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem).
- samtains Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains, arī tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par krāsām, gaismu).
- neapzinīgs Tāds, kas neapzinās, neizprot savas rīcības jēgu, nozīmi. Tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas.
- nemierīgs Tāds, kas nemitīgi kustas, pārvietojas (par dzīvniekiem).
- nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
- indiskrēts Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi). Netaktisks.
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- agrīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem).
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem). Vēls (3).
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- diatonisks Tāds, kas pamatojas uz skaņkārtas pamatpakāpju secību.
- pārvietojams Tāds, kas parasti ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietas (piemēram, par iestādi).
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
- pirmskatastrofas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms katastrofas.
- pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
- priekšpadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās. Pirmspadomju.
- starpnozaru Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozarēm.
- nevīžīgs Tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- cirtains Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas. Robains, viļņains.
- neticīgs Tāds, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- indoeiropiešu Tāds, kas pieder pie sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītas valodu saimes. Tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
- izmanīgs Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus. Tāds, kas prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas.
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu. Tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- svaigs Tāds, kas radies no jauna, arī atjaunojies, piemēram, pēc atpūtas, miega (parasti par cilvēka fiziskajiem vai garīgajiem spēkiem).
- nejaušs Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
- tīšs Tāds, kas rodas, izveidojas apzinātas rīcības rezultātā.
- pasauss Tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām. Tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas. Samērā lietišķs.
- daudztautu Tāds, kas sastāv no daudzām tautām, tāds, ko veido daudzas tautas.
- vairākkārtu Tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas.
- vienkārtains Tāds, kas sastāv no vienas kārtas.
- naftains Tāds, kas satur daudz naftas. Tāds, kam ir naftas piejaukums.
- gļotains Tāds, kas satur gļotas, gļotvielas.
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām). Tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā. Trešais pēc kārtas.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zibsnīgs Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- gauss Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas lēni, bez spraiguma. Lēns.
- pagauss Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas palēni, bez spraiguma.
- rezerve Tāds, kas tiek saglabāts, uzkrāts izmantošanai noteiktas vajadzības gadījumā. Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei. Arī piespiedu (1).
- piespiedu Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma, tiesas sprieduma, pakļaujot (kādu) noteiktas darbības, rīcības obligātai izpildei.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt. Tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- gudrs Tāds, kas veic sarežģītas darbības (par, parasti automātisku, mašīnu, ierīci).
- šļakstīgs Tāds, kas veido šļakatas.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- pašatdevīgs Tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei).
- rotaļīgs Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
- līksms Tāds, kas viegli, rotaļīgi kustas, plūst, arī mirdz.
- nebaudāms Tāds, kas, piemēram, sliktas garšas dēļ nav izmantojams uzturā.
- rūpniecība Tāds, ko apstrādā, pārstrādā, arī iegūst šajā tautas saimniecības nozarē. Arī rūpniecisks.
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (par vārdu).
- prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- ērts Tāds, ko var veikt viegli, nepiespiesti, netraucēti (par darbību). Tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti (par stāvokli).
- ārpuskārtas Tāds, ko veic papildus plānotajam, paredzētajam. Ārpus kārtas.
- pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- plānkārtains Tāds, ko veido (kā) plānas kārtas.
- četrkārtīgs Tāds, ko veido četras kārtas.
- daudzkārtīgs Tāds, ko veido daudzas kārtas.
- desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
- deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
- divkārtīgs Tāds, ko veido divas kārtas.
- pieckārtīgs Tāds, ko veido piecas kārtas.
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.). Plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
- seškārtīgs Tāds, ko veido sešas kārtas.
- trīskārtīgs Tāds, ko veido trīs kārtas.
- vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas, tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
- pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- neražīgs Tāds, kur iegūst sliktas, mazas ražas (par augsni, platību).
- bakurētains Tāds, kur ir baku rētas (par ķermeņa daļām).
- divpalātu Tāds, kur ir divas palātas.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, izcili skaistas reljefa formas (par vietu, apvidu, ainavu).
- rētains Tāds, kur ir rētas, Arī rēta (par ķermeņa daļu).
- pašaurs Tāds, kur ir samērā maz brīvas vietas, nepietiekami plaša telpa.
- tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas (parasti par ainavu, teritoriju).
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- programmēt Tāds, kurā apmācāmā darbības ir paredzētas noteiktā programmā (par mācībām, apmācībām).
- stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības. Tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- mīla Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
- mīlestība Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
- irdens Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu.
- čaugans Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu. Irdens, mīksts.
- blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas vai līdzīgas parādības, norises.
- vairākkāršs Tāds, kurā ietvertas vairākas vienveidīgas vai līdzīgas parādības, norises.
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- četrvietīgs Tāds, kurā ir četras vietas.
- daudzvietīgs Tāds, kurā ir daudzas vietas.
- divvietīgs Tāds, kurā ir divas vietas.
- mīksts Tāds, kurā ir ērtas, polsterētas sēdvietas, guļvietas (par transportlīdzekļiem).
- naglains Tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas.
- tapains Tāds, kurā ir iestiprinātas (daudzas) tapas.
- direktīvs Tāds, kurā ir ietvertas direktīvas.
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu). Tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu).
- nedzīvs Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām). Tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
- piecvietīgs Tāds, kurā ir piecas vietas.
- septiņvietīgs Tāds, kurā ir septiņas vietas.
- trīsvietīgs Tāds, kurā ir trīs vietas.
- vairākvietīgs Tāds, kurā ir vairākas vietas.
- sešvietīgs Tāds, kurā ir vietas.
- četrkrāsu Tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- divkrāsu Tāds, kurā izmantotas divas krāsas, lai iegūtu vairākus krāsu toņus.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūlu daudzus krāsu toņus.
- sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme. Arī kvalificēts (3).
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).
- cildens Tāds, kurā izpaužas augstas ētiskas īpašības.
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
- dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
- izjusts Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
- emocionāls Tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas.
- karsts Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
- pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
- dedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
- kaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
- dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselīgs (2).
- dvēselīgs Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselisks (2).
- lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- paralēls Tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm).
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu). Tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
- juceklīgs Tāds, kurā nav noteiktas kārtības, sistēmas.
- ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības. Tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
- bezidejisks Tāds, kurā netiek paustas nozīmīgas idejas. Tāds, kurā tiek paustas nepieņemamas idejas.
- radioreleju Tāds, kurā noteiktā sistēmā ir apvienotas raidošās un uztverošās radiostacijas
- apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas. Ar bagātu, cildenu saturu.
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
- grupveida Tāds, kurā piedalās divas vai vairākas personas. Tāds, kurā apvienotas divas vai vairākas vienības.
- strutains Tāds, kurā rodas strutas, tāds, kas satur strutas.
- puslina Tāds, kura sastāvā daļēji ir linu šķiedra, daļēji - citas šķiedras.
- pusvilnas Tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dziļa, daļēji - citas šķiedras.
- puszīda Tāds, kura sastāvā daļēji ir zīda diedziņi, daļēji - citas šķiedras.
- paplāns Tāds, kura sastāvdaļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
- plāns Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
- kompakts Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetiem, to kopu).
- mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
- ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
- emocionāls Tāds, kura saturā ir jūtas, emocijas.
- mīla Tāds, kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- mīlestība Tāds, kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas (1). Slāņains.
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- saskanīgs Tāds, kurā vēlamā veidā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
- pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas (1).
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām). Spēcīgs (3).
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
- neražīgs Tāds, no kā iegūst sliktas, mazas ražas (par augiem).
- sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
- nesakarīgs Tāds, starp kura sastāvdaļām nav noteikta sakara, noteiktas secības.
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts. Tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
- būvēt Taisīt, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
- racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
- circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu. Šīs apakškārtas putni.
- kaija Tārtiņveidīgo kārtas kaijveidīgo apakškārtas vidēja lieluma ūdensputns.
- kuitala Tārtiņveidīgo kārtas lielākais putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi.
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti.
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu).
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām.
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas strazda lieluma putns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi.
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas vidēja lieluma vai neliels putns ar garu knābi.
- nabadziņš Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs. Arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
- darāms Tas (darbs), kas jāpadara, jāpaveic, tas (darbs), ko dara.
- visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- baigs Tas (parasti kas mistisks), kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas. Arī spoks.
- miteklis Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu. Mājoklis.
- monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
- muskulis Tas (piemēram, priekšmets), kam (parasti kādā stāvoklī) nav noteiktas formas.
- pieturpunkts Tas (piemērram fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai. Pietutas punkts.
- platacis Tas (tāds), kam ir platas acis.
- platausainis Tas (tāds), kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem).
- platlapis Tas (tāds), kam ir platas lapas (par augiem).
- caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
- sāpes Tas, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
- cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
- jautājums Tas, kam tiek pievērsta uzmanība, tas, ko apspriež, kārto.
- daļa Tas, kas (kādam) pienākas, pieder (no kopējā, veselā), tas, uz ko ir tiesības.
- plankums Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
- dzelonis Tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās).
- izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
- ciešulis Tas, kas daudz cieš, tas, kas ir daudz cietis.
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- brīnums Tas, kas ir fantastisks, tas, kas nav īstenībā iespējams.
- glaime Tas, kas ir liegs, maigs, patīkams (parasti jūtas). Lieglaime.
- zelts Tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- Šāds (un) tāds Tas, kas ir neievērojams, necienīgs. Arī tas, kas ir mazvērtīgs.
- Šāds (un) tāds Tas, kas ir neievērojams, necienīgs. Arī tas, kas ir mazvērtīgs.
- nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Trūkums, nepareizība.
- Gaumes lieta Tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
- ērms Tas, kas ir savādāks nekā pārējie, tas, kas ir neparasts, jocīgs.
- par Tas, kas ir vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam var pievienoties, ko var atzīt.
- mīla Tas, kas izraisa šādas jūtas.
- briesmonis Tas, kas izraisa, iedveš bailes, šausmas? tas, kas izskatās briesmīgs.
- intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- Tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes.
- pret Tas, kas nav vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam nevar pievienoties, ko nevar atzīt.
- nepāris Tas, kas neveido pāri. Tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
- liktenis Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē. Stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
- līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reaktionāru) politisku virzienu, grupējumu.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- sāts Tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
- motīvs Tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību), tas, kas izraisa (kādu darbību, rīcību).
- Gaumes lieta Tas, kas saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
- žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
- paraugstunda Tas, kas var būt par augstas meistarības paraugu.
- kopsaucējs Tas, kas vieno, tas, kas ir galvenais.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
- dāvana Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts.
- velte Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts. Dāvana.
- dāvana Tas, ko dod, tas, kas ir iedots (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- Ciets, rieksts Tas, ko ir grūti paveikt, tas, kas sagādā grūtības.
- Ciets rieksts Tas, ko ir grūti paveikt, tas, kas sagādā grūtības.
- neiespējams Tas, ko nevar veikt, tas, kas nevar īstenoties.
- sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
- virziens Tas, piemēram, fakts, izteikums, problēma (kam pievērstas domas, sarunas u. tml.).
- saturs Tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
- Miglas taure (arī sirēna, svilpe) Taure (sirēna, svilpe), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- vērpējs Tauriņu dzimta, kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus. Šīs dzimtas kukaiņi.
- dižtauriņi Tauriņu dzimta, kurā ietilpst lieli, krāšņi tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
- sirpjspārņi Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala. Šīs dzimtas tauriņi.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
- sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem.
- kode Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku. Šīs dzimtas tauriņi.
- lācītis Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis. Šīs dzimtas tauriņi.
- pūcīte Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs.
- baltenis Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder baltas krāsas tauriņi.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem.
- raibenis Tauriņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgi raibi spārni
- pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.
- esparsete Tauriņziežu dzimtas augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros.
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas.
- arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas. Zemesrieksts.
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām.
- dedestiņas Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgi augi ar dažādas krāsas ziediem.
- lakricsakne Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā.
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni. Šī koka koksne.
- robīnija Tauriņziežu dzimtas koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros.
- akācija Tauriņziežu dzimtas krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem.
- Zelta lietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem.
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zelta lietus, zeltalietus.
- zeltalietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zelta lietus, zeltlija.
- Zelta lietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zeltalietus, zeltlija.
- Dzeltenā akācija Tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām. Karagana.
- karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (vērtīga lopbarības kultūra).
- lupīna Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- sierāboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm.
- tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās.
- Bastarda āboliņš Tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
- kazāboliņš Tauriņziežu dzimtas neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām.
- ķīnieši Tauta, Ķīnas Tautas Republikas pamatiedzīvotāji.
- tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
- referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
- plebiscīts Tautas balsošana teritorijas piederības jautājumos.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautas dziesma.
- Tautas dziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautasdziesma.
- Tautiska deja Tautas deja.
- tautasdeja Tautas deja.
- Darbaļaužu deputātu padome Tautas deputātu padome.
- melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
- Tautas dziesmas versija Tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas. Varoņeposs.
- tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis.
- zintniecība Tautas gudrības izpausme, arī buršana, vārdošana, pareģošana.
- zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis.
- zintis Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas.
- etnoģenēze Tautas izcelšanās un izveidošanās process.
- mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- Tautas kontrolieris Tautas kontroles orgāna loceklis.
- Dzīves līmenis Tautas labklājības līmenis.
- Dzīves līmenis Tautas labklājības līmenis.
- aģitācija Tautas masu ideoloģiska ietekmēšana.
- Laist asinis Tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu.
- radziņš Tautas medicīnā - instruments, ar ko ādā iecērt iegriezumus asiņu nolaišanai.
- Cirst āderi Tautas medicīnā - laist asinis.
- Tautas ārstniecība Tautas medicīna.
- Tautas ārstniecība Tautas medicīna.
- spēlmanis Tautas muzikants.
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža raga.
- Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
- Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u.tml.) īpatnību kopums.
- Vēstītāja folklora Tautas poētiskā daiļrade prozā.
- Dzīvnieku pasakas Tautas prozas sacerējumi, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
- plānsaimniecība Tautas saimniecība, kura pamatojas uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un brīvu radošu darbu un kuru sabiedrība vada pēc plāna, saskaņā ar tautas saimniecības plānveidīgās, proporcionālās attīstības likuma prasībām.
- ekonomika Tautas saimniecība.
- sektors Tautas saimniecības daļa, kam ir noteiktas ekonomiskas un sociālas iezīmes.
- privātsektors Tautas saimniecības daļa, kur noteicošais ir privātīpašums, personiskais īpašums.
- Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas apgādā iedzīvotājus ar ēdieniem.
- enerģētika Tautas saimniecības nozare, kas aptver dažādu enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas ietver gatavu pārtikas produktu ražošanu un realizēšanu, kā arī šo produktu patērētāju apkalpošanu.
- rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver izejvielu un kurināmā ieguvi un izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
- transports Tautas saimniecības nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu. Kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
- mežsaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, saglabāšanu un izmantošanu.
- tirdzniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sieros uz patērēšanas sfēru.
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- lauksaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ražo pārtikas produktus iedzīvotājiem un lauksaimnieciska rakstura izejvielas rūpniecībai.
- Sadzīves pakalpojumi Tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai. Darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
- plānošana Tautas saimniecības vadības forma, kas pamatojas uz zinātniski izstrādātiem plāniem, kuri izriet no objektīviem ekonomikas likumiem, zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- Nacionālais konvents Tautas sapulce Francijā (1792. gadā).
- veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
- tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos).
- Dvēseļu revīzija Tautas skaitīšana pirmsrevolūcijas Krievijā (feodālismā) galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
- karnevāls Tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā).
- Tautisks tērps Tautas tērps.
- Tautisks tērps Tautas tērps.
- malajieši Tautas, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā).
- mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki).
- pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
- piederīgie Tautas, sociālas vai sabiedriski organizētas grupas locekļi.
- variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- mongoļi Tautu grupa, Mongolijas Tautas Republikas, Ķīnas ziemeļdaļas, daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- tehnizācija Tehnikas plaša ieviešana (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja.
- varoņteiksma Teiksma par tautas varoni vai varoņiem, to darbiem, cīņām.
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- Izsaukuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- tējaskrūms Tējasaugu dzimtas mūžzaļš krūms, no kura iegūst tēju (2).
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
- lupata Tekstilrūpniecības atkritumi. Nolietotas drēbes.
- pēcvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. beigās), kurā izteikti autora vai citas personas paskaidrojumi, piezīmes par iespieddarbu, tā autoru.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras un tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Ainava (2).
- ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Peizāža.
- sviedrētava Telpa (pirti), kur sviedrētas.
- bibliotēka Telpa (vai telpas), kas domātas grāmatu glabāšanai.
- apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas. Telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
- mantnīca Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas.
- mašīntelpa Telpa, iecirknis, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas.
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas applanētu un kuras fizikālās īpašības nosakaplanētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
- gaitenis Telpa, parasti garena (piemēram, dzīvoklī), no kuras ir pieejamas citas telpas.
- palīgpunkts Telpa, vieta, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- mēbele Telpu iekārtas priekšmets.
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
- Liriskais varonis Tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
- likteņtēma Tēma par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2).
- varoņtēma Tēma par cilvēku, tautas varonību, varoņdarbiem (literatūrā, mākslā).
- sadaļa Tematiski apvienota (parasti likuma) teksta daļa, kurā iekļautas vairākas nodaļas.
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- reminiscence Tematisks materiāls (skaņdarbā), kas ir veidots no kādas (tajā) agrāk izmantotas tēmas.
- metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
- Varavīksnes forele Tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
- province Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
- noilgums Termiņš, pēc kura izbeigšanās personas, kas izdarījušas noziegumu, vairs netiek sauktas pie atbildības.
- tautastērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautas tērps.
- Tautas tērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautastērps.
- Tautas tērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautastērps.
- kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- dalailama Tibetas augstākais garīdznieks un valdnieks.
- pančenlama Tibetas reliģiskais vadonis un vietējo varas orgānu vadītājs.
- dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai. Reliģiozas jūtas. Dievbijība.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem). Apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- civiltiesa Tiesa, kas izskata civillietas.
- krimināltiesa Tiesa, kas izskata krimināllietas.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.).
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- Subjektīvās tiesības Tiesības, kas ir piešķirtas noteiktai juridiskai vai fiziskai personai ar likumu.
- sankcija Tiesību normas daļa, juridiska likuma panta daļa, kurā ir norādītas tiesiskās sekas par šīs normas neievērošanu, šī likuma pārkāpumu.
- Procesuālās tiesības Tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā.
- Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesā nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā līdz 1940. gadam).
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes.
- Skudru lauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- skudrlauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- Skudru lauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām. Skudrlauva.
- zeltactiņa Tīklspārņu kārtas zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā.
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
- nomainīties Tikt izveidotam (citas sabiedrības parādības) vietā.
- cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
- gastronomija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtikas preču kopums. Augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtika.
- kultūrpreces Tirdzniecībā vai rūpniecībā - preces, kas paredzētas cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanai.
- tālākpārdošana Tirdzniecības nolūkā nopirktas preces pārdošana.
- kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
- Saldie kartupeļi Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
- Saldais kartupelis Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
- tītenis Tīteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Itālijā (lieto vārda priekšā).
- tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
- pantokrīns Tonizējošs līdzeklis, ko iegūst no dažu briežu dzimtas dzīvnieku pantiem.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
- uztramdīt Tramdot iztraucēt. Tramdot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
- slaucene Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Attiecīgā slaukšanas iekārtas sastāvdaļa.
- satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kartību.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
- Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- trihords Trīspakāpju skaņkārta tīrās kvartas robežās (piemēram, mi-sol-la, sol-la-do).
- balalaika Trīsstūrveida strinkšķināmais krievu tautas trīsstīgu instruments.
- kapoks Tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
- Brīvs tulkojums Tulkojums, kurā pieļautas dažādas atkāpes no orģināla (pēc formas, stila u. tml.).
- Brīvs tulkojums Tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģināla (pēc formas stila u. tml.).
- Karotīna pasta, arī hlorofila karotīna pasta, arī karotīna hlorofila pasta Tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā). Skuju hlorofila pasta.
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
- saturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- noturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) nemaina stāvokli (piemēram, nekrīt, negāžas).
- vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos).
- demokrātisms Tuvība (parasti mākslā) plašām tautas masām, to interesēm, centieniem.
- tenderlokomotīve Tvaika lokomotīve, kam tenderis ir novietots uz tās rāmja (aiz mašīnista vietas).
- ūdensņemšana Ūdens iegūšana (no kādas vietas) kādām vajadzībām.
- Ūdens riņķojums dabā Ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
- ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdens līmenis.
- Ūdens līmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdenslīmenis.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- facēlija Ūdenslapju dzimtas bišaugs ar ziliem ziediem.
- šote Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena.
- degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
- lotoss Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem.
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem. Dzeltenā ūdensroze.
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu.
- maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
- čardašs Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā.
- Tehniskā universitāte Universitāte, kurā ietvertas tikai tehnikas specialitātes.
- Sēžas pielaide Urbuma un vārpstas pielaižu summa.
- Sēžas pielaide Urbuma un vārpstas pielaižu summa.
- uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu). Arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
- mutuālisms Utopiska mācība par buržuāziskās iekārtas mierīgu pārveidošanu.
- reminiscence Uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē.
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
- plānripa Uz virpas darba vārpstas nostiprināts liels disks detaļas iespīlēšanai.
- visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
- apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
- tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni.
- aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
- nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- paģērbt Uzģērbt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
- laikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- pielaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam. Pielaikot.
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Uzkļūt uz kādas vietas.
- maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu. Uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem. Krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
- krājkase Uzņēmums, kas pieņem naudas kapitāla noguldījumus, tirgojas ar to, kā arī izdara citas finanšu operācijas.
- viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem. Celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
- Zelta laikmets Uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
- kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds).
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
- atstāt Uzsākt kustību (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šautai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- rojālisms Uzticība karalim, (parasti neaprobežotas) karaļa varas un politikas atzīšana un sekmēšana.
- kālis Uzturā lietojams divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
- apanāža Uzturlīdzekļi vai zemes īpašums, ko piešķir valdnieka dzimtas locekļiem.
- pansija Uzturs, ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- noņemt Uztvert no citas detaļas, cita elementa (kādu fizikālu procesu) - par detaļu, elementu.
- čempions Uzvarētājs, pirmās vietas ieguvējs čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir uzvarētājam, pirmās vietas ieguvējam čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs.
- pavilkt Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
- pāraut Uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu). Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas vaidziņu un izadīt, iztamborēt (to).
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Uzvirzīties uz kādas vietas.
- rožvabole Vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi.
- melnuļi Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem. Šīs dzimtas vaboles.
- plākšņtaustekleņi Vaboļu dzimta, kuras pārstāvju taustekļiem ir raksturīgi 3 plākšņveida posmi. Šīs dzimtas vaboles.
- šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem. Šīs dzimtas vaboles.
- trūdgrauži Vaboļu dzimta, pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un senatnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml. Šīs dzimtas vaboles.
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni.
- virpuļotājvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles. Šīs dzimtas vaboles.
- skrejvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles. Šīs dzimtas vaboles.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni. Šīs dzimtas vaboles.
- mīkstspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi. Šīs dzimtas vaboles.
- ūdensmīļi Vaboļu kārtas dzimta, pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos. Šīs dzimtas vaboles.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- lavēt Vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
- partija Vadošo politiskā marksistiski ļeņiniskā organizācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā - padomju tautas avangards, kas uz brīvprātības pamatiem apvieno Padomju Sociālistisko Republiku Savienības strādnieku šķiras, kolhozu zemniecības un inteliģences labāko, visapzinīgāko daļu.
- uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- grozīt Vadot (piemēram, zirgu), panākt, ka (tas) vairāk kārt pagriežas.
- sagriezt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) izmaina virzienu.
- virzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
- grozīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) vairāk kārt pagriežas.
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- kampaņa Vairākas izvērstas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi noteiktā laikposmā.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
- Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
- maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
- klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
- Žņaudzīt rokas (arī pirkstus) Vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdās.
- mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
- svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
- staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
- rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
- harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
- burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
- grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- Tautas komisārs Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
- Tautas komisārs Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
- emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
- Zilbes intonācija (arī akcents) Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
- konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
- pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu. Arī rekcija.
- konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
- federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem. Valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem.
- republika Valsts iekārtas un varas orgānu forma, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku. Valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas orgānu forma.
- Papīra nauda Valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- tiesības Valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem.
- pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- tiesa Valsts orgāns, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas. Celtne, telpas, kur darbojas šāds valsts orgāns.
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
- Brīvā ekonomiskā zona Valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u.tml. ceļā.
- spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
- Atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- Atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- Atvērt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- jūrascūka Vaļu kārtas jūras dzīvnieks.
- zobvaļi Vaļveidīgo kārtas apakškārta (zobainie vaļi), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs (Ziemeļu Ledus okeānā).
- kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu. Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- postpozīcija Vārda novietojums aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu.
- prepozīcija Vārda novietojums cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
- Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
- svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
- Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- zilcdesa Vārīta desa, ko gatavo no vārītas gaļas, vārītām cūku vai liellopu kājām, galvām, mēlēm u. c.
- sīlis Vārnu dzimtas putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi.
- varonis Varoņloma. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt (1).
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- rēdze Vārpstas vai ass daļa, kas balstās gultnī.
- tulpjukoks Vasarzaļš magnoliju dzimtas koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
- osis Vasarzaļš olīvu dzimtas koks, retāk krūms ar gludu zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
- zeltpulkstenītis Vasarzaļš olīvu, dzimtas krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem.
- slotzaris Vasarzaļš tauriņziežu dzimtas krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- murkšķis Vāveru dzimtas dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām.
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas. Arī uzvadīt (1).
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- darināt Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu). Gatavot, taisīt.
- pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
- sprosts Veidojums, iekārta (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai, gūstīšanai. Arī slazds, lamatas.
- dibināt Veidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli uz kāda pamata).
- kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- ilustrēt Veidot ilustrācijas (grāmatas, žurnāla u. tml. tekstam).
- optimizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls. Optimalizēt.
- optimalizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls. Optimizēt.
- salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- vējmietiņš Vējmietiņu dzimtas lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos.
- virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
- Lidojošās zivis Vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām.
- skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem. Šīs dzimtas zivis.
- vējzivs Vējzivjveidīgo kārtas plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma (buržuāziskajās valstīs), kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
- savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku. Velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
- zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- korso Velosportā - tūrisma brauciens, kurā pēc noteiktas distances nobraukšanas tiek paziņots finišs.
- dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
- Krusta velve Velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindra velves.
- Krusta velve Velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves.
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- ventiņi Ventas lejteces krastu apdzīvotāji (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kuri runā tāmnieku dialektā.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piemēram, plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- verbēna Verbēnu dzimtas augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
- tīks Verbenu dzimtas koks (Indijā, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīkkoks.
- tīkkoks Verbenu dzimtas koks (Indija, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīks.
- Patriarhālā verdzība Verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
- šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi. Šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
- savērst Vēršot panākt, ka (kam, piemēram, priekšmetiem) izveidojas noteiktas attiecības telpā vienam pret otru, citam pret citu.
- bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Ziemeļamerikā).
- nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- šķirties Vērties vajā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām).
- kaluga Vērtīga storu dzimtas zivs.
- ketlasis Vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības.
- margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās.
- stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis.
- vekselis Vērtspapīrs - likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietverta naudas saistība.
- akcija Vērtspapīrs, kas apliecina zināmas summas iemaksu kapitālistiskā uzņēmumā un dod iespēju vērtspapīra īpašniekam piedalīties peļņas saņemšanā, kā arī izmantot citas akcionāru tiesības.
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- pasaka Vēstītājas folkloras sacerējums, kam ir raksturīga fantastika. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas.
- virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma).
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē). Ekonomika (2). Tautas saimniecība.
- Smilšu vētra Vētra, kas nes līdzi no zemes paceltas smiltis.
- vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns.
- desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- jenotsuns Vidēja lieluma plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- kaupa Vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kākaulis.
- kākaulis Vidēja lieluma, zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kaupa.
- mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
- siļķe Vidēji liela siļķu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vāji attīstītiem zobiem.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- kovārnis Vidēji liels plēsīgs vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
- spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
- klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem.
- klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti.
- žagata Vidēji liels vārnu dzimtas putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti.
- pūkpīle Vidēji liels zosveidīgo kārtas ūdensputna ar spilgtu apspalvojumu.
- pūkmuša Vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
- bruņinieks Viduslaikos - militāro feodāļu kārtas piederīgais.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- bungalo Viegla ārpilsētas celtne ar verandām (parasti tropu zemēs).
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
- dvesma Viegls (elpas, nopūtas) izdvesums.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- sinerģists Viela, kas papildina citas vielas iedarbību.
- modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
- pildviela Viela, ko izmanto par citas vielas sastāvdaļu, lai nodrošinātu tai vēlamās īpašības.
- Ķīmiskais elements Viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
- tandēmlokomotīve Viena 120 lokomotīvēm, kas ir savienotas tandēmā (1).
- Binokulārā redze Viena attēla uztvere, kas nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības.
- kopredze Viena attēlo uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības. Binokulārā redze.
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst vidēji lieli ūdensdzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidotas viena otrai pretī.
- ilkss Viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem vai ragavām zirga iejūgšanai.
- velme Viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei.
- platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- nigrols Viena no transmisiju eļļām - naftas pārtvaices pārpalikums.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
- grēvis Vienādkāju kārtas vēzis.
- šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
- laputis Vienādspārņu kārtas kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- Kā pagadās Vienalga, kā, bez noteiktas kārtības.
- jebkurš Vienalga, kurš (no noteiktas grupas).
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
- Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
- Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
- Valūtas kurss Vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
- intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervence (1).
- intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervencija.
- redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
- Lauka rācenis Viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi.
- balodenes Viengadīgi balandu dzimtas augi ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles).
- dilles Viengadīgi čemurziežu dzimtas garšaugi ar ļoti smalki plūksnainām lapām.
- mieži Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
- kvieši Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi.
- sparģeļkāposti Viengadīgi kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi, kuriem ir augsta lapu rozete, plūksnoti dalītas, tumšzaļās lapas ar gariem kātiem un kuru augstais stublājs nobeidzas ar ziedu sastatu.
- krustaines Viengadīgi vai daudzgadīgi kurvjziežu dzimtas lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi).
- vanagnadziņi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas cerojoši lakstaugi (lopbarības augi) ar dzelteniem ziediem.
- rudzi Viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas augi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā.
- sīkdadzis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām.
- rudzupuķe Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
- samtene Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem.
- sunītis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
- sīkgalvīte Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
- koriandrs Viengadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem.
- cinnija Viengadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
- klarkija Viengadīgs dekoratīvs naktssveču dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem ķekaros.
- velnauza Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- vējauza Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā.
- rudzusmilga Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā.
- sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi.
- sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām.
- kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs.
- auzas Viengadīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
- kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
- pērkone Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle).
- zobainīte Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zvīņainu sakneni un violetiem vai sārtiem ziediem.
- redīss Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
- sinepe Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos.
- naudulis Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
- naktene Viengadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām.
- idra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle).
- krambe Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem, sīkiem ziediem.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
- arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem.
- ķirbis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem, ložņājošu stublāju un lielām lapām.
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar gareniem, iedzelteniem augļiem.
- patisons Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
- džuta Viengadīgs liepu dzimtas augs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
- mahorka Viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs.
- vakārija Viengadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs.
- plikstiņš Viengadīgs parazītisks kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās.
- griķi Viengadīgs sūreņu dzimtas labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem.
- seradella Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
- soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs.
- pakrēslīte Viengadīgs vai daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas mitru, ēnainu vietu lakstaugs ar maziem, dzelteniem kausveida ziediem.
- rudbekija Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
- airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
- kaņepene Viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs dievkrēsliņu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās.
- mēnesene Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs.
- radzene Viengadīgs vai daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos.
- rezēda Viengadīgs vai daudzgadīgs rezēdu dzimtas augs ar nekārtniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
- zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
- zilausis Viengadīgs vai divgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- rutks Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- pērkonene Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle).
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- salāts Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, nelieliem vai vidējiem ziedu kurvīšiem, kas veido vairogveida skaru.
- pētersīlis Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
- paķērsa Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros.
- ķērsa Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas pļavu, mežu, purvu lakstaugs.
- vīķis Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
- Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām). Darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām). Tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
- Ģimenes kodekss Vienots likumdošanas akts, kurā sistematizētas sociālo tiesību normas, kas regulē laulības, radniecības, adopcijas attiecības, aizbildnību un aizgādnību, civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
- medžliss Vienpalātas likumdošanas iestāde (Turcijā).
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2). Atpūtas brauciens, ekskursija.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija). Tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- viensētnieks Viensētas iedzīvotājs.
- skuters Vienvietīga ātrgaitas motorlaiva ar piekarināmu iekšdedzes motoru.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus, jostasvieta.
- josta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
- reids Vieta krasta vai ostas tuvumā, kur stāv noenkurojušies kuģi.
- galvgalis Vieta pie šī (guļvietas) gala, daļas.
- kājgalis Vieta pie šīs (guļasvietas) daļas, gala.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- atradne Vieta, kur atrodas (derīgi izrakteņi vai citas zemes bagātības). Šādā vietā atrodamais (derīgu izrakteņu vai citu zemes bagātību) krājums.
- Metinājuma šuve Vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- Melnā birža Vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi (kapitālistiskajās valstīs).
- Melnā birža Vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi.
- kapsēta Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- Otrās mājas Vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
- Otrās mājas Vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
- apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
- pagulte Vieta, telpa zem gultas.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
- pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- pieosta Vieta, teritorija ostas tuvumā.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
- šķīstītava Vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas.
- vietraugs Vietas izraudzīšana, aplūkošana (pirms apmešanās kur), apstākļu izlūkošana (pirms kā uzsākšanas kādā vietā).
- sintēze Vietas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
- daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā. Vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- iebalts Vietumis balts. Tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
- atraitnīte Vijolīšu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem.
- vijolīte Vijolīšu dzimtas lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- Trejkrāsu vijolīte Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
- vīksna Vīksnu dzimtas koks ar veselām, asimetriskām, spirāliski sakārtotām lapām.
- goba Vīksnu dzimtas koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
- uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
- stāvvilnis Vilnis, kam periodiski mainās izmēri, tam šūpojoties uz vietas.
- vīngliemezis Vīngliemežu dzimtas dzīvnieks ar masīvā čaulā ietvertu ķermeni.
- automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- Līdzsvara vingrojumi Vingrojumi līdzsvara sajūtas attīstīšanai.
- Līdzsvara vingrojumi Vingrojumi līdzsvara sajūtas attīstīšanai.
- hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas.
- deviņvīruspēks Vīrceļu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus lieto ārstniecībā.
- dēls Vīrietis - tautas, kolektīva u. tml. loceklis.
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai. Arī virskrekls.
- Smilšu kopa (biežāk kopiņa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- Smilšu kopiņa (retāk kopa) Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- rododendrs Viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros.
- kasandra Viršu dzimtas mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām.
- vaivariņš Viršu dzimtas puskrūms ar šaurām mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un asu smaržu.
- rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura rada rētas ādā (parasti sejas ādā).
- transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
- iekšā Virzienā uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru.
- pūrisms Virziens (20. gadsimta buržuāziskajā mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas. Sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
- maukt Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
- skart Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts. Šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu. Būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- Likt kāju priekšā Virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju). Virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
- mainīt Virzīt, pārvietot (ko) no vienas vietas uz citu.
- tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- Turēties solī Virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
- tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus). Virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
- ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzoties nokļūt uz kādas vietas.
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju). Arī svilpt (2).
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām). Būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- visuriene Visas, dažādas vietas.
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu. Šīs klases dzīvnieki.
- beluga Vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu.
- motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- tonika Visnoturīgākā skaņkārtas skaņa.
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme. Vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- aukstasinība Vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sārtas krāsas laukums.
- siltasinība Vispārināta īpašība --> siltasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Homotermija.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
- tolums Vispārināta īpašība --> tols; šīs īpašības konkrēta izpausme. Iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
- caurspīdīgums Vispārinātas īpašības --> caurspīdīgs konkrēta izpausme.
- centīgums Vispārinātas īpašības --> centīgs konkrēta izpausme.
- cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (1) konkrēta izpausme.
- cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (2) konkrēta izpausme.
- cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (3) konkrēta izpausme.
- cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (9) konkrēta izpausme.
- čauganums Vispārinātas īpašības --> čaugans konkrēta izpausme. Irdenums.
- gaismizturīgums Vispārinātas īpašības --> gaismizturīgs konkrēta izpausme.
- izteiksmīgums Vispārinātas īpašības --> izteiksmīgs (1) konkrēta izpausme. Arī izteiksmība (1).
- izteiksmīgums Vispārinātas īpašības --> izteiksmīgs (2) konkrēta izpausme. Arī izteiksmība (2).
- tas Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas.
- Olimpiskās spēles Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- olimpiāde Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem. Olimpiskās spēles.
- vivere Visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piemēram, mangusts, vivere).
- ķimizācija Vispusīga ķīmisko materiālu un ķīmisko pārstrādes procesu un metožu ieviešana (tautas saimniecības nozarēs).
- ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs).
- galva Visspožākā (komētas) daļa.
- vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai.
- fazāns Vistveidīgo kārtas medību putns.
- pāvs Vistveidīgo kārtas putns (Dienvidāzijā) ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
- laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti.
- pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi.
- Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
- Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
- irbe Vistveidīgo kārtas putns baloža lielumā.
- tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- pūpols Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
- kārkls Vītolu dzimtas krūms ar lokaniem zariem, veselām īskātainām lapām un viendzimuma ziediem spurdzēs.
- šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
- apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām.
- melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, meine.
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
- kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- zaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst zaķi un truši.
- trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu.
- zalktene Zalkteņu dzimtas indīgs krūms ar violeti sārtiem ziediem un sarkaniem augļiem.
- ķīvīte Zaļganmelns tārtiņveidīgo kārtas atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
- zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
- bišudzenis Zaļvārnveidīgo kārtas putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
- apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas. Apmulst, samulst.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Aizmirst (arī atmest) godu Zaudēt morālās, ētiskās jūtas.
- reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās. Organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
- Zelta karūsa Zeltainas (kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas) krāsas karūsa.
- Zelta karūsa Zeltainas (kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas) krāsas karūsa.
- lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
- kolonija Zeme, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts - metropoles - varā. Arī metropoles nomale.
- grunts Zemei virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
- spradzene Zemenei tuvu radniecīgs rožu dzimtas augs.
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
- zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
- Kapa kopiņa (retāk kopa.) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- Kapa kopa (biežāk kopiņa) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- Kapa kopiņa (retāk kopa) Zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- domēne Zemes platības, kas bija tieši pakļautas ķeizaram vai karalim.
- Sliežu ceļš Zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- dobradži Zīdītāju dzimta, pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- snuķaiņi Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
- sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks). Šīs kārtas īpatņi.
- pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu. Šīs kārtas dzīvnieki.
- zaķveidīgie Zīdītāju kārta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi. Šīs kārtas dzīvnieki.
- plēsējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
- zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi). Šīs kārtas dzīvnieki.
- nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus. Šīs virskārtas dzīvnieki.
- vīģe Zīdkoku dzimtas augļu koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem.
- sikomore Zīdkoku dzimtas koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- gumijkoks Zīdkoku dzimtas tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- pūpols Ziedkopa (vītolu dzimtas augiem) - stāva spurdze
- kurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
- Ziedu kurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
- ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals. Ziedu kurvītis.
- mēlzieds Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem).
- stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem).
- Caurais zieds Zieds, kam neaizmetas auglis.
- zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
- palēcīte Ziemciešu dzimtas augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
- Laimes palēcīte Ziemciešu dzimtas mūžzaļš augs.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- ziepēt Ziest (ko) ar ziepēm, radot (uz tā, tajā) putas. Klāt ar ziepju putām.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir pārsātinātas ar ogļskābi.
- korunds Zilgans vai dzelteni pelēks (retāk citas krāsas) oksīdu grupas minerāls, kura dārgakmeņu paveidi ir rubīns, safīrs.
- ceļrādis Zīme (parasti bultveida) ar vietas nosaukumu, virziena norādījumu.
- virzienrādis Zīme (parasti bultveida) ar virziena norādījumu, vietas nosaukumu u. tml.
- naudaszīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudas zīme.
- Naudas zīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudaszīme.
- Valsts Kvalitātes zīme Zīme, ko Padomju Savienībā piešķir augstas kvalitātes izstrādājumiem.
- kontūrzīmējums Zīmējums, kurā ir izmantotas kontūras.
- loze Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Grāmatu gudrība Zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
- Grāmatu gudrība Zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
- izglītība Zināšanas, ko iegūst vai kas iegūtas, mācoties (parasti mācību iestādē).
- Kara zinātne Zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
- hidrotehnika Zinātne par būvju projektēšanu, celtniecību un ekspluatāciju, kuras paredzētas ūdeņu resursu izmantošanai vai cīņai pret ūdeņu kaitīgo iedarbību.
- agromeliorācija Zinātnes nozare, kas pētī augšņu uzlabošanu. Pasākumi augšņu uzlabošanai (nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana u. tml.).
- informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un pamatīpašības, ka an tas izstrādes, pārveidošanas, pārraides un izmantošanas likumsakarības.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, tautas izglītošana.
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
- Botāniskais dārzs Zinātniska iestāde, kas vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
- Botāniskais dārzs Zinātniska iestāde, kas vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
- fantasts Zinātniski fantastisku daiļdarbu autors.
- filoloģija Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- Sarkanā grāmata Zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas un pasugas, sniegti dati par tām.
- Grāmatas pasīte Ziņas par grāmatas veidotājiem, formātu, cenu, metienu u. tml., kuras parasti ievieto grāmatas beigās.
- virstituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi).
- augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi). Virstituls.
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- kastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- zirgkastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
- rēdes Zirglietas, arī iejūgs, aizjūgs (1).
- zebra Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšām svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
- kulāns Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā.
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa.
- ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas ekoloģiskas grupas dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei saldūdenī.
- māņzirnekļi Zirnekļveidīgo klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami. Šīs kārtas dzīvnieki.
- kaulzivis Zivju virskārta, pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies. Šīs virskārtas zivis.
- kašalots Zobaino vaļu apakškārtas liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks.
- delfīns Zobaino vaļu apakškārtas zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi.
- smilšbeka Zobiņbeku dzimtas sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē.
- nirpīles Zosveidīgo kārtas apakšdzimta, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens. Šīs apakšdzimtas putni.
- gaura Zosveidīgo kārtas liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi.
- gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
- zoss Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
- gaigala Zosveidīgo kārtas melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu.
- platknābis Zosveidīgo kārtas putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
- pīle Zosveidīgo putnu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi putni.
- pīle Zosveidīgo putnu kārtas liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
- zutis Zušveidīgo kārtas zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu.
- saule Zvaigzne, kuras gravitācijas laukā ir planētas.
- Simbiotiska zvaigzne Zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
- Simbiotiska zvaigzne Zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- čūska Zvīņaino rāpuļu kārtas dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis).
- hameleons Zvīņrāpuļu apakškārtas dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi.
- ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzimta, kurā ietilpst slaidi dzīvnieki ar diviem pāriem īsu kāju un garu asti.
- ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest.
- sniedze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas.
- žubīte Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar konisku, spēcīgu knābi.
- sarkanrīklīte Zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs putns, kam galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums ir oranžs.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, brūnganpelēks dziedātājputns ar brūngansarkanu spalvu cekulu uz galvas.
- čipste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm.
- dziedātājputns Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar attīstītu balss aparātu.
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar brūnu muguru un raibu vēderu.
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar krusteniski izliektu knābi.
- dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar masīvu, spēcīgu knābi.
- Krastu čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti, kurš ligzdo stāvos krastos.
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti.
- ērickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar spilgtu apspalvojumu.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa. Parastais svilpis.
- mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību.
- krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.
- Paradīzes putns Zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
- Paradīzes putns Zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
- strazds Zvirbuļveidīgo kārtas, parasti melns, arī pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru, parasti dzeltenu, knābi.
- vārna Zvirbuļveidīgo putnu kārtas dzimta, pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi.
- žagatēns Žagatas mazulis.
- radiožurnāls Žurnāls, kurā tiek reģistrētas radiogrammas.
tas citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV