Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
platzaru
platzaru ģen., nelok.
1.Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
PiemēriPlatzaru liepa.
2.Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli).
PiemēriPlatzaru dakšas.
Avoti: 6-2. sējums