Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpildu
izpildu ģen., nelok.
Tāds, kas izpilda noteiktas funkcijas, praktiski vada (ko).
PiemēriViņa... devās uz izpildu komiteju.
Stabili vārdu savienojumiIzpildu komiteja. Izpildu vara.
Avoti: 3. sējums