izpildu
izpildu ģen., nelok.
Tāds, kas izpilda noteiktas funkcijas, praktiski vada (ko).
PiemēriViņa... devās uz izpildu komiteju.
- Viņa... devās uz izpildu komiteju.
Stabili vārdu savienojumiIzpildu komiteja. Izpildu vara.
- Izpildu komiteja — Izpildkomiteja.
- Izpildu vara — neakt. Valdība buržuāziskā valstī.
Avoti: 3. sējums