pūpols
pūpols -a, v.
1.Ziedkopa (vītolu dzimtas augiem) – stāva spurdze.
Piemēri..ap mārku vītoli, kā bērtin nobērti dzeltenbaltiem pūpoliem, kuros dzied bites, dūc kamenes.
- ..ap mārku vītoli, kā bērtin nobērti dzeltenbaltiem pūpoliem, kuros dzied bites, dūc kamenes.
- Pašā [dārza] stūrītī kārkls,.. pavasarī tas pilns vismaigāko pūpolu..
- Nāk bērni aprīļa dienās un noglauž pūpolus baltus..
- sal. Pa durvīm izvēlās arī apaļš kā pūpols Jūļa mazais brālis..
- Jau martā sāk ziedēt lazdas, drīz pēc tam uzplaukst pūpolu vītoli..
Stabili vārdu savienojumiPūpolu vītols.
- Pūpolu vītols — Pūpolvītols. Blīgzna.
1.1.dsk. Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
PiemēriLiegi delnās satvēris, kā no sala saudzot, Šodien pirmos pūpolus atnesi tu man.
- Liegi delnās satvēris, kā no sala saudzot, Šodien pirmos pūpolus atnesi tu man.
- Zēns noplūcis vītola galotnē pūpolus, meitene tos nav ņēmusi pretī.
2.Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
PiemēriIestādīt pūpolu.
- Iestādīt pūpolu.
Avoti: 6-2. sējums