Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pūpe
pūpe -es, dsk. ģen. -pju, s.; jūrn.
Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
Piemēri..Rīgas torņi paliek aiz pūpes un liekas sarāvušies... maziņi, maziņi kā laidņi uz šaha galdiņa.
Avoti: 6-2. sējums