pūpols
pūpols -a, v.
1.Ziedkopa (vītolu dzimtas augiem) — stāva spurdze.
Piemēri..ap mārku vītoli, kā bērtin nobērti dzeltenbaltiem pūpoliem, kuros dzied bites, dūc kamenes.
Stabili vārdu savienojumiPūpolu vītols.
1.1.dsk. Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
PiemēriLiegi delnās satvēris, kā no sala saudzot, Šodien pirmos pūpolus atnesi tu man.
2.Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
PiemēriIestādīt pūpolu.
Avoti: 6-2. sējums