Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pupiņš
pupiņš -a, v.; sar.
Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
Piemēri..aptiekāre nolika Ērikam priekšā... pilnu riekšavu gumijas pupiņu, kādus mauc uz bērnu pudelītēm!
Avoti: 6-2. sējums