Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
puņķi
puņķi -u, vsk. puņķis, -ķa, v.; sar.
Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
Piemēri..ar darbu vien aiziet viss laiks, nav vaļas pat bērnam puņķi no deguna noslaucīt..
Avoti: 6-2. sējums