puņķoties
puņķoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; intrans.
1.sar. Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
2.vienk. Tūļāties.
Piemēri«Ko mēs te tik ilgi puņķojamies,» viņa pagriezās pret Elzu un Salenieku. «Ja esat darītāji, tad sāksim.»
- «Ko mēs te tik ilgi puņķojamies,» viņa pagriezās pret Elzu un Salenieku. «Ja esat darītāji, tad sāksim.»
- «Trīs gadus puņķojas pa vakarskolu,» viņš murmina, stāvot turpat pie vārtiņiem, «divus gadus svīst ostā. No tāda var sagaidīt visu ko.»
Avoti: 6-2. sējums