Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tūļāties
tūļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos
tūļoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; retāk
Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
Piemēri..Dace virtuvē tūļājas un knosās it kā aizmigusi.
Avoti: 8. sējums