puns
puns -a, v.
1.Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā). Patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
PiemēriMārcis izlec no ratiem, apsauc suni un ievada kāzinieku drūzmu lielistabā, kai [kam] ir tik zemi griesti, ka dažam panāksniekam jāpieliec galva, lai nedabūtu punu pierē.
- Mārcis izlec no ratiem, apsauc suni un ievada kāzinieku drūzmu lielistabā, kai [kam] ir tik zemi griesti, ka dažam panāksniekam jāpieliec galva, lai nedabūtu punu pierē.
- Es staigāju ar apdauzītu galvu, Zilumos un punos.
- Un suns, kaunīgi nolaidis asti, it kā uz purna būtu uzmeties puns, vēl nosmilkstējās: «Ai! Ai! Iekritu prasti!»
2.Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
PiemēriSveķu puns.
- Sveķu puns.
- M. Zaura princips - pēc iespējas saglabāt dabisko celmu, koka māzerainos zaru saaugumus un punus.
- Augļi [antonovkai] lieli.. Pēc izskata līdzeni, bet iztaustot var izjust punus, kas ir raksturīgi šai šķirnei..
3.Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
PiemēriLējuma puns.
- Lējuma puns.
Avoti: 6-2. sējums