puns
puns -a, v.
1.Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā). Patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
PiemēriMārcis izlec no ratiem, apsauc suni un ievada kāzinieku drūzmu lielistabā, kai [kam] ir tik zemi griesti, ka dažam panāksniekam jāpieliec galva, lai nedabūtu punu pierē.
2.Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
PiemēriSveķu puns.
3.Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
PiemēriLējuma puns.
Avoti: 6-2. sējums