skaistums
skaistums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skaists1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
PiemēriMūzikas skaistums.
- Mūzikas skaistums.
- Dzejas skaistums.
- ..tās ir dabas gleznas, kuru skaistumam un pilnībai maz kas var līdzināties.
- Lai jau kopā sader abi: Meičas skaistums, vīra tikums.
- Moderno priekšmetu skaistumu mākslinieki saskata vispirms to formu vienkāršībā un mērķtiecīgumā..
- Valdemārs: Visus šos desmit gadus esmu gleznojis tikai tevi, un katrā nākamā gleznā tu man atklāj skaistumu jaunā veidā.
- ..visdaiļāko festivāla meiteni izvēlēs par festivāla skaistuma karalieni.
Stabili vārdu savienojumiSkaistuma karaliene. Skaistuma kārpiņa.
- Skaistuma karaliene — Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- Skaistuma kārpiņa — Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- Skaistuma salons sar. — Kosmētiskais salons.
2.Vispārināta īpašība → skaists2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJūtu skaistums.
- Jūtu skaistums.
- Atmiņu skaistums.
- ..viņš [mākslinieks] steidzas tvert agrās rīta stundas skaistumu..
3.Vispārināta īpašība → skaists3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZirga skaistums.
- Zirga skaistums.
Avoti: 7-1. sējums