skaistums

skaistums -a, v.; parasti vsk.

1.Vispārināta īpašība → skaists₁, šīs īpašības konkrēta izpausme. Īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.

PiemēriMūzikas skaistums.

Stabili vārdu savienojumiSkaistuma karaliene. Skaistuma kārpiņa.

2.Vispārināta īpašība → skaists₂, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriJūtu skaistums.

3.Vispārināta īpašība → skaists₃, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriZirga skaistums.

Avoti: 7-1. sējums