Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nimfa
nimfa -as, s.
1.Sengrieķu un romiešu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
PiemēriKad upes dievam Kēfisam un nimfai Leiriopei piedzima dēls Narciss, viņi nevarēja vien nopriecāties par skaisto, veselīgo bērnu.
  • Kad upes dievam Kēfisam un nimfai Leiriopei piedzima dēls Narciss, viņi nevarēja vien nopriecāties par skaisto, veselīgo bērnu.
  • ..vēstures stundās uzzinājām, cik līksmi šie [sengrieķu] dievi dzīvojuši Hellādas birzēs, kur diendusā nimfas miršu ēnā apskaujas ar satīriem.
  • sal. Tu pasmaidi kaira kā nimfa..
2.zool. Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas. Kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
PiemēriŪdensērču kāpuriem ir tikai 3 kāju pāri... Miera stadijas laikā kāpuri iegūst ceturto kāju pāri un pārvēršas par nimfām...
  • Ūdensērču kāpuriem ir tikai 3 kāju pāri... Miera stadijas laikā kāpuri iegūst ceturto kāju pāri un pārvēršas par nimfām...
Avoti: 5. sējums