Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
neapzinīgs
neapzinīgs -ais; s. -a, -ā
nrapzinīgi apst.
1.Tāds, kas neapzinās, neizprot savas rīcības jēgu, nozīmi. Tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas.
Piemēri..gadās neapzinīgi cilvēki, kas nesaudzē dabas skaistumu..
  • ..gadās neapzinīgi cilvēki, kas nesaudzē dabas skaistumu..
  • Slimodams viņa [barona] tēvs bij vairāk gadus uzturējies svešās zemēs, pa tam muižas pārvaldīšanu uzticēdams kādam neapzinīgam radiniekam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņai likās netaisni atgrūst cilvēku, kas neapzinīgi raujas ārā no apkārtnes šauruma un trūkuma.
  • ..viņai likās netaisni atgrūst cilvēku, kas neapzinīgi raujas ārā no apkārtnes šauruma un trūkuma.
1.2.Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
Piemēri..neapzinīgākās strādnieku un sīkpilsoņu aprindas līdz šim vēl ticēja.., ka sociāldemokrātiem ir kaut kāds pozitīvs sakars ar darbaļaužu cīņu..
  • ..neapzinīgākās strādnieku un sīkpilsoņu aprindas līdz šim vēl ticēja.., ka sociāldemokrātiem ir kaut kāds pozitīvs sakars ar darbaļaužu cīņu..
1.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLīzes protests.. vēl neapzinīgs, viņa saceļas pret dzīves netaisnībām, īsti neizpratusi, kur meklēt ļaunuma saknes.
  • Līzes protests.. vēl neapzinīgs, viņa saceļas pret dzīves netaisnībām, īsti neizpratusi, kur meklēt ļaunuma saknes.
  • Daudzi strādnieki piedalījās revolucionārajā kustībā neapzinīgi, stihiski..
Avoti: 5. sējums