Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dobradži
dobradži -džu, vsk. dobradzis, -dža, v.; zool.
Zīdītāju dzimta, pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
PiemēriTādi paši zobi kā govīm, sarežģīts kuņģis un dobi ragi ir aitām, kazām, sumbriem, antilopēm. Visus tos apvieno dobradžu dzimtā.
Avoti: 2. sējums