zemzeme
zemzeme -es, s.; tikai vsk.
1.Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
PiemēriNetika aizmirsta arī zemzeme - raka, smēla un veda projām to, kas zem plānas melnzemes kārtiņas bija gulējis gadu tūkstošiem un simtiem.
- Netika aizmirsta arī zemzeme - raka, smēla un veda projām to, kas zem plānas melnzemes kārtiņas bija gulējis gadu tūkstošiem un simtiem.
- Dziļi zemzemē iestiepjas deviņas grotas, un tās allaž apmeklē tūristi.
1.1.ģen.: zemzemes, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
PiemēriZemzemes āderes.
- Zemzemes āderes.
- Vēl asni guļ zemzemes mājiņās, Vēl tālu cīrulīts [cīrulītis] mazs.
- Tikai palīdzi, mīlestība, atrast to īsto vietu, lai savam zemzemes avotam garām es nepaietu.
- «..es jums parādīšu zemzemes eju iezī. Visiem ekskursantiem to rāda.»
- pārn. Izdziedi mani, skaidrais un dziļais zemzemes avota plūdums, ar dzīvo dzīļu dzīslu pukstiem.
2.mit. Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Arī pazeme2.
PiemēriBet man gribējās, lai arī skolasbērni izstaigā šīs piemiņas vietas, lai rakstnieki viņus pa tām izvadā, lai pastāsta par dzejniekiem, kuri jau zemzeme.
- Bet man gribējās, lai arī skolasbērni izstaigā šīs piemiņas vietas, lai rakstnieki viņus pa tām izvadā, lai pastāsta par dzejniekiem, kuri jau zemzeme.
Avoti: 8. sējums