zemums
zemums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → zems1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIelīdušu pa kūts durtiņām, Jāni pārsteidza griestu zemums. Jau tagad, rudenī, govij mugura nestāvēja tālu no sīkajām sijām..
2.Vieta, kas atrodas zemāk par citu vietu.
PiemēriAiz gravas zemums mazliet paaugstinās, un vietām sākas tīrumi..
2.1.pārn. Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
PiemēriLaima:.. jūs viņas kārdinājumi, trūkumi un raizes nekad nevar aizsniegt, nokāpiet jel viņas zemumā, viņas dubļos, ļaujiet visām vētrām iet pār sevi pāri..
Avoti: 8. sējums