zemzeme
zemzeme -es, s.; tikai vsk.
1.Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
PiemēriNetika aizmirsta arī zemzeme - raka, smēla un veda projām to, kas zem plānas melnzemes kārtiņas bija gulējis gadu tūkstošiem un simtiem.
1.1.ģen.: zemzemes, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
PiemēriZemzemes āderes.
2.mit. Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Arī pazeme2.
PiemēriBet man gribējās, lai arī skolasbērni izstaigā šīs piemiņas vietas, lai rakstnieki viņus pa tām izvadā, lai pastāsta par dzejniekiem, kuri jau zemzeme.
Avoti: 8. sējums